 |
Bazile, Džambatista
Pentamerons
Ievērojamākais Baziles darbs un neapstrīdams šedevrs ir viņa sakopoto un pārstrādāto pasaku krājums "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" (Lo cunto de li cunti overo lo trattenemiento de peccerille), ko pēc autora pāragrās nāves (viņa dzīvību 1632. gadā laupīja gripas epidēmija) 1634.-1636. gadā publicēja viņa māsa Andreana. Pēcāk tas ieguvis nosaukumu "Pentamerons". Šī ir lasāmviela pieaugušajiem, kas dos iespēju iepazīt daudzas zināmas pasakas to agrīnā formā, kad tās vēl nebija pielāgotas romantizētas senatnes, pedagoģiskās un bērnu literatūras vajadzībām. Grāmatā apkopotas 50 pasakas, ko piecās dienās izstāsta stāstnieces, kavējot laiku prinča gražīgajai sievai, kas ir mazuļa gaidībās. Šis pasaku krājums iedvesmojis pievērsties tautas mutvārdu daiļrades pierakstīšanai gan francūzi Šarlu Pero, gan slavenos brāļus Grimmus, gan citus slavenus pasaku vācējus un pētniekus.
|
 |
Fīhtla, Kornēlija
Apēstās emocijas
Emocionālā ēšana ir ļoti efektīva ķermeņa krīzes reakcija.
Stress darbā? Strīdi attiecībās? Ķermenis neatbilst skaistuma ideāliem? Trūkst disciplīnas, kad runa ir par ēšanu?
Pēkšņi parādās iekšēja ēšanas dziņa, kas šķiet nepārvarama un liek mums negausīgi pārēsties. Kad notiesāta vesela šokolādes tāfelīte vai iztukšota cepumu paciņa, seko vainas apziņa – kādēļ gan nevarēju sevi savaldīt?
Uztura psiholoģe Kornēlija Fīhtla specializējas emocionālajā ēšanā. Viņa labi pazīst pazīmes, uzvedību un mokošās emocijas, kas rodas, zaudējot kontroli pār ēdienu. Balstoties savā pieredzē un zināšanās, viņa
• skaidro emocionālās ēšanas iemeslus,
• parāda, kādēļ psiholoģiskais un fiziskais izsalkums nav viens un tas pats,
• kliedē maldīgo uzskatu, ka mums jāturas pretī kārei pēc saldumiem vai trekna ēdiena,
• un sniedz atbalstu ceļā uz brīvām un apzinātām attiecībām ar ēdienu, kurās nav vietas sirdsapziņas pārmetumiem.
|
 |
Geitss, Bils
Pirmkods
Stāsts par vienu no mūsdienu ietekmīgākajiem uzņēmējdarbības līderiem un filantropiem, kurš mainīja pasauli.
Grāmata “Pirmkods” nav par korporācijas Microsoft ziedu laikiem, Geitsu fonda (Gates Foundation) izveidi vai tehnoloģiju nākotni. Tas ir cilvēcisks un personisks stāsts par to, kā Bils Geitss (Bill Gates) kļuva par to, kas viņš ir mūsdienās. Stāsts par viņa bērnību, pirmajām interesēm un aizraušanos. Par viņa principiālo vecmāmiņu un mērķtiecīgajiem vecākiem, par pirmajām spēcīgajām draudzībām un labākā drauga pēkšņo nāvi. Par grūtībām iekļauties un jaunas pasaules atklājumiem programmēšanā un datoru jomā. Par to, kā jau pusaudža gados viņš devās ceļā, kas veda no pusnakts piedzīvojumiem tuvējā datorcentrā līdz universitātes kopmītņu istabai, kur sākās revolūcija, kas mainīja pasauli.
|
 |
Ijabs, Ivars
Demokrātija
Demokrātijas labā slava šodien bieži tiek apšaubīta. Īpaši to mēdz kritizēt pašās demokrātiskajās valstīs. Kritiķi teic, ka esošās tautvaldības nepilda dotos solījumus. Tās tikai šķietami dod pilsoņiem iespējas piedalīties, kopīgi pārvaldīt valsti un dzīvot labklājībā. Patiesībā sabiedrībā pieaug nevienlīdzība, tiek pieņemti nesaprātīgi lēmumi, kas kalpo šaurām interesēm. Tādēļ demokrātijai ir vai nu strauji jāmainās, vai jāatdod vieta kādai citai iekārtai. Līdzīgas demokrātijas problēmas mēs izjūtam arī Latvijā. Tomēr, lai ķertos pie to risināšanas, vispirms vajadzīga skaidra izpratne, kas demokrātija ir, kā tā darbojas un ko no tās varam sagaidīt.
|
 |
Kupča, Ilze
Glezna un skatītājs
Grāmatas autores Ilze Kupča, Ilze Vītola un ilustratore Rūta Briede aicina iepazīt glezniecību ne tikai kā vērotājam, bet interpretēt to un gūt ierosmi jaunradei. "Tā apkopo ilggadējos eksperimentos izstrādātu un apkopotu materiālu par metodēm, kā izprast un iemīlēt glezniecību," ar grāmatu iepazīstina izdevējs. "Tā domāta mākslas skolotājiem, muzeju pedagogiem un bērnu vecākiem, palīdzot iedziļināties plašajās iespējās, kā atsevišķas gleznas var likt iemīlēt mākslu kopumā un kļūt par izglītotu, redzīgu un jūtīgu mākslas skatītāju."
|
 |
Makeiba, Džesika
Kā sadzīvot ar UDHS
Džesikai UDHS tika diagnosticēts divpadsmit gadu vecumā. Ilgu laiku viņai bija grūti sadzīvot ar smadzenēm, kuras pati nesaprata. Viņa pastāvīgi pazaudēja lietas, nespēja pabeigt iesāktos projektus un jutās tā, it kā ieguldītu daudz vairāk darba un pūļu nekā apkārtējie, vienlaikus arvien vairāk iepaliekot. Trīsdesmit divu gadu vecumā – bez naudas, šķīrusies un dzīvojot pie mammas – Džesika nolēma iedziļināties savos ar UDHS saistītajos izaicinājumos. Viņa atklāja, ka galvenais, lai orientētos un veiksmīgi funkcionētu pasaulē, kas nav radīta neiroatšķirīgām smadzenēm, ir nevis mēģināt tās salabot vai cīnīties pret to dabiskajām nosliecēm, bet gan izprast un sadarboties ar tām. Džesika skaidro, kā UDHS ietekmē ikdienas dzīvi, pievēršot uzmanību vadības funkciju traucējumiem, jutīgumam pret noraidījumu, uzmanības regulēšanas grūtībām un daudz kam citam.
|
 |
Pērse, Laine
Mežonīgais rietumkrasts
Divi latviešu ceļotāji, Laine Pērse un Arturs Driņins, ir apmeklējuši 125 pasaules valstis un savos piedzīvojumos dalījušies gan grāmatu sērijās “Ar stopiem apkārt pasaulei” un “Iegriez pasauli!”, gan grāmatā “Sarkanā pūķa zemē. Piedzīvojumi un atklājumi mūsdienu Ķīnā”, kā arī savos sociālajos medijos. Pēc desmit ceļā pavadītiem gadiem viņi nonāk Āfrikā — kontinentā, kas biedē nezinošos un izaicina drosmīgākos. Tajā Laine un Arturs dodas īstā ekspedīcijā cauri 32 valstīm, no kurām šajā grāmatā aprakstītas pirmās 17 valstis Rietumāfrikā un Centrālāfrikā. Viņi šķērso zemes robežas ar sabiedrisko transportu — ar vietējiem kā vietējie, ceļa gaitā atklājot, kāda tad patiesībā ir Āfrika. “Bīstami! Jūs esat traki! Vai tiešām to vajag?” ir tikai papildu iedvesma likt mugursomas plecos un doties uz Āfriku, par kuru ne visi runā, bet, ja runā, tad neko labu nepasaka. Āfrika ir pēdējais ceļojumu līmenis, jo ir ārpus populāriem tūrisma galamērķiem. Tā ir augstākā latiņa, kas noteikti jāpārvar. Un mēs varam! Malārija? Terorisms? Korupcija? Ar kravas vilcienu pa Sahāras tuksnesi, ar laivu pa pasaules korumpētākajiem ūdeņiem, armotociklu džungļos, kur pāris reižu arī iesprūstam… Bet mēs dodamies. Mēs drosmīgi dodamies iekšā pasaules otrajā lielākajā un otrajā apdzīvotākajā kontinentā, lai atklātu smaidīgus, praktiskus, gudrus un lepnuma pilnus vietējos. Vīrus, kas pārvērš atkritumus mēbelēs. Sievietes, kas uztur kopienu ar diviem spaiņiem, vienu vistu un nevienu bankas kontu. Pēctečus tām pašām civilizācijām, kas pirms tūkstošiem gadu aizsāka pasauli, kādu mēs to pazīstam tagad! Mēs dodamies, lai atklātu pasaules zaļākos džungļus, varenākos ūdenskritumus, lielākos un ātrākos dzīvniekus un senākās kultūras. Jā, atklājam arī “baltajā” pasaulē neaptveramu netaisnību un ejam ceļus, kuri vēl gaida savus atklājējus. Bet ejam. Un tikai dodoties iekšā nezināmajā, var atklāt īstu, neizpušķotu un nenomelnotu patiesību. Kļūsti par trešo ceļotāju!” Laine un Arturs.
|
 |
Sātu veirs taisē pots
"Sātu veirs taisē pots" - izdevums tiem, kam interesē seni būvniecības paņēmieni, darbarīki un materiāli, bet ne tikai. Tas ir stāsts par Sēlijas mājām un dzimtām vairāk nekā gadsimta garumā. Vidzemes un Sēlijas sētas vienlaikus ir gan atšķirīgas, gan līdzīgas - skatoties fotogrāfijās, man patīk salīdzināt detaļas, piemēram, greznās logu aplodas, kādas Vidzemē nav sastopamas, vai īpatnējās leņķveida kūtis. Nav izskaidrojams, kāpēc, bet senās ēkas šķiet tik proporcionāli pareizas un iederīgas vidē. Katrs, kurš šodien mēģina atjaunot nopirktu vai mantotu īpašumu laukos, zina, cik bieži nākas izšķirties - kaut ko restaurēt vai likt no jauna. Vecu lietu atjaunošana ir ilgāka, dārgāka un prasa liekāku darbu. Nedomāju, ka mums būtu jāatsakās no mūsdienu ērtībām un jādzīvo kā 20.gadsimta sākumā, tomēr, mainot vecai ēkai logus, durvis vai apšuvumu, ir taču iespēja papētīt, kā tas ir taisīts iepriekš, - cienot veco meistaru prasmes. Novēlu katrai sēļu sētai vīru, kas taisa pats - bez steigas, ar pacietību un mīlestību pret savu vietu un cilvēkiem, kas tajā dzīvos.
|
 |
Skola kā mācīšanās organizācija Latvijā: no politikas līdz praksei
Pieeja “skola kā mācīšanās organizācija” (turpmāk - SMO) pasaulē aktualizējās līdz ar straujajām pārmaiņām mācīšanas un mācīšanās procesos, izglītības iestāžu pārvaldībā, mācīšanās saturā un sasniedzamajos rezultātos, lai attīstītu 21. gadsimtam nepieciešamās kompetences. Latvijas izglītības sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuru centrā ir pāreja uz kompetenču pieeju mācību saturā un mācīšanās procesā. Šī pāreja nav tikai satura reforma – tā ir arī strukturāla un kultūras transformācija, kas prasa pārskatīt skolu vadības modeļus, profesionālās attīstības sistēmas un sadarbības formas starp visām iesaistītajām pusēm. SMO pieeja šajā kontekstā ir definēta kā ietvars, kas palīdz skolām kļūt par dinamiskām, uz mācīšanos orientētām organizācijām, kurās visi dalībnieki – skolēni, skolotāji, vadītāji, vecāki un kopiena – ir aktīvi līdzdalībnieki izglītības kvalitātes uzlabošanā.Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts sadarbībā ar Rīgas Tehniskā Universitātes Liepājas Akadēmiju no 2022.-2023.gadam ir īstenojis ESF projekta “NR. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” darbības nr. 3.2. „Īstenoti pētījumu programmas izglītībā komponentpētījumi” īstenošanu” – pētījumu “Modelis un instruments pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas atbalstam izglītības iestādēs”. Kolektīvajā monogrāfijā apkopoti augstāk minētā pētījuma ietvaros izstrādātās zinātniskās publikācijas, kas laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam aprobētas starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicētas starptautiski recenzētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos.
|
 |
Smilgaine, Una
Jājam, jājam mēs ar zirgu
Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla.
Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem – 4010 teksti un melodijas.
|
 |
Terehovičs, Vladimirs
Kriminālistikas teorija
Lasītājam piedāvātajā monogrāfijā sistemātiski izklāstītas galvenās idejas un zinātniskie atzinumi par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas procesa teorētiskajiem pamatiem.
Pamata uzmanība tiek pievērsta kriminālistisko zināšanu ģenēzei, struktūrai un saturam, un tiek atklāta kriminālistiskās izziņas procesa pamatelementu būtība. Darbs ir balstīts uz mūsdienu zinātniskās izziņas atzinumiem un materiāliem no autora prakses.
Šis darbs ir paredzēts augstāko juridisko mācību iestāžu pasniedzējiem un studentiem, tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ekspertiem kriminālistiem un visiem, kas interesējas par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas teoriju un praksi.
|
 |
Vilde, Māra
Anatols Imermanis, Amanda Aizpuriete, Māris Melgalvs dzīvē un literatūrā
Māris Melgalvs spoži uzliesmoja (kopā ar grupu “Pērkons”), brīdi uguņoja, tad negaidīti pieklusa. “Es visu esmu uzrakstījis,” viņš mēdza teikt. Pēdējos septiņus gadus viņš dzēra ar iznīcinošu baudu, lai izsvītrotu sevi no dzīves, kurai vairs nešķita piemērots.
Vēl dramatiskāka dzīve izvērtās Amandai Aizpurietei. Izcila dzejniece, atdzejotāja un tulkotāja, apveltīta ar neticamām darbaspējām, kurai nebija sveši melna izmisuma brīži (dzejniece vairākas reizes mēģinājusi izdarīt pašnāvību). Aizpurietes dzeja bija kā konkrēta telpa, kas eksistēja paralēli dzīvei “ārpusē”.
Savukārt Anatols Imermanis pārstāvēja citu paaudzi un laikmetu – dzejnieks, gleznotājs, prozaiķis, detektīvžanra aizsācējs latviešu literatūrā. Ārkārtīgi erudīts un interesants sarunu biedrs, liels dēkainis un avantūrists, viens no Latvijas mākslinieciskās bohēmas spilgtākajiem pārstāvjiem. Par viņa attiecībām ar daiļo dzimumu klīst leģendas. Kā teicis Māris Čaklais: “Anatols un meitenes – tas ir atsevišķs žanrs!”
Grāmatā iekļauti pašu dzejnieku stāsti, dzejas fragmenti, laikabiedru atmiņas un kritiķu vērtējumi.
|
 |
Zieda, Margarita
Dzīvot no tā, kā nav
Aktierim, režisoram un Dailes teātra ilggadīgajam mākslinieciskajam vadītājam Kārlim Auškāpam (1947–2017) veltītā grāmata “Dzīvot no tā, kā nav” attīstījusies no mākslinieka dienasgrāmatām, vēstulēm, piezīmēm, intervijām, izrāžu recenzijām, kā arī no autores sarunām ar 37 mākslinieka laikabiedriem. Daži no viņiem – Ausma Kantāne, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, Raimonds Auškāps – jau devušies mūžībā. Arī viņiem veltīta šī grāmata.
Kā cilvēkam dzīvot? – bija viens no Kārļa Auškāpa izrāžu galvenajiem jautājumiem. Un viņš meklēja arī pats atbildes dzīvē un mākslā gan padomju okupācijas gados, gan pārdzīvodams personīgu traģēdiju un pārmaiņu laiku visbrutālākos izaicinājumus. Kārli Auškāpu nodarbināja Latvijas teātrī reti sastopama filozofija, viņu interesēja transcendentālais, mistika, neredzamā pasaule un tās klātbūtne redzamajā.
Būtiska tēma Kārļa Auškāpa dzīves garumā bija Latvija un tās cilvēkos ietvertais potenciāls. Vilšanās un depresijas māktajiem laikabiedriem viņš mainīja skatiena perspektīvu un attieksmi pret savu zemi, savu valsti.
|
| |
|