Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas Eiropas Savienības informācijas punkts ir viens no Eiropas Savienības punktiem , kas 2000. gadā tika izveidoti Latvijas rajonu un pilsētu bibliotēkās. Projektu sākotnēji, Baltijas valstu gada ietvaros, finansēja Zviedrijas valdība, kā arī Eiropas Komisijas delegācija Latvijā. 
Eiropas Savienības Informācijas punktus(ESIP) sākotnēji koordinēja Eiropas Savienības Informācijas aģentūra, vēlāk - Valsts kanceleja, bet no 2010. gada 1. janvāra - Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. 
ESIP mērķis ir paplašināt un padziļināt Latvijas iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienību.
ESIP  organizē dažādus ar Eiropas Savienību un Latvijas, dalību tajā saistītus pasākumus. 
Informāciju par Eiropas Savienību var iegūt, zvanot uz speciālajiem informācijas tālruņiem. Piemēram, Eiropas Savienībā ir izveidots kopīgs Europe Direct tālrunis 00800 6 7 8 9 10 11, uz kuru var zvanīt no visām dalībvalstīm un saņemt atbildi jebkurā no ES oficiālajām valodām.
Arī Latvijā darbojas  uzziņu telefons – Eiroinfo tālrunis (8 0000 3 0000), uz kuru zvanot, var uzdot jautājumus par ES.

2024.gadā svinot 20 gadu jubileju, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā , ieskaties Latvijas sabiedrības ieguvumos:

Eiropas Savienības māja Rīgā vienā ēkā apvieno institūcijas, kas sniedz plašu informāciju par dažādām Eiropas Savienības nozarēm un jautājumiem - Eiropas Parlamenta biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību, kā arī Zināšanu, sarunu un mākslas istabas.

Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurā 2023/1  tiek aplūkoti gan jautājumi, kas bijuši aktuāli jau labu laiku – dezinformācija, digitalizācija, digitālā līdzdalība un migrācija –,gan jaunie dienaskārtības jautājumi – NATO transformācija un Ukrainas iekļaušanās ES.
Rakstā par dezinformāciju autori aicina veidot atbilstošu visas sabiedrības pieeju dezinformācijas apkarošanai, pamatojoties uz četriem pīlāriem: uzņēmumu korporatīvo atbildību, attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, valdības rīcībpolitiku un lietotāju izglītību. Turklāt lietotāju izglītotība ir svarīgs faktors arī digitālo pakalpojumu izmantošanai un digitālajai līdzdalībai. Digitālā līdzdalība ir kļuvusi par Latvijas izcilības zīmi, kas var būtiski celt Latvijas prestižu starptautiski.  Savukārt NATO transformācija un Ukrainas iekļaušanās ES ir jautājumi, kas mūsu uzmanības lokā ir salīdzinoši īsāku laika periodu, tomēr tie ir tikpat svarīgi kā digitalizācija vai migrācija. Žurnālu lasīt šeit>>>


Iznācis žurnāla Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2. numurs 

Šajā žurnāla numurā ir iekļauti vairāki vienlīdz nozīmīgi temati – gan digitālais eiro, gan stratēģiskā autonomija, gan enerģētika. Žurnālu lasīt šeit>>>

Kultūrpratības pase

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) un Eiropas Savienība ir tuvi partneri. Tām ir kopīgas vērtības, un tās cieši sadarbojas, lai sasniegtu kopīgus mērķus. UNESCO un Eiropas Komisija izstrādā  Eiropas Kultūras mantojuma  projektus un  partnerībā ar UNESCO īsteno daudzus pasākumus  kultūras mantojuma jomā.
Ik gadu oktobrī notiek UNESCO nedēļa, 2023. gada  vadmotīvs '' no paaudzes paaudzē''. Bibliotēka aicināja Jēkabpils 3. vidusskolas skolēnus aizpildīt Kultūrpratības pasi, kuru aizpildīja 78 jaunieši. 
Secinājām, ka jaunieši izprot, kā kultūra ietekmē uzvedību, uzskatus un  attiecības  daudzkultūru pasaulē. Apzinās kultūras jūtīgumu, kas var ietekmēt to, kā citu kultūru pārstāvji rīkojas vai uztver pasauli. Spēj komunicēt un mijiedarboties ar citu kultūras grupu pārstāvjiem. Secinājumus var lasīt šeit >>>

Informācija par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda sniegtajām iespējām

ES Atveseļošanas fonds ir Eiropas Komisijas izveidots finanšu instruments papildus jau pazīstamajiem ES fondiem, kā atbilde uz Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā radītajām sekām.
Pērnā gada izskaņā Latvija iesniedza ES Atveseļošanas fonda ietvaros paveiktā apstiprinājumu un otrā maksājuma pieprasījumu par 335,7 miljoniem eiro. Atveseļošanas fonda finansējuma investēšanas pirmajā posmā tika sasniegti visi deviņi izvirzītie atskaites punkti un saņemts maksājums 201 miljona eiro apmērā.
Otrajā posmā turpinās iesākto projektu īstenošana un nākamo projektu uzsākšana, un lielai daļai projektu jau iespējams novērtēt finansējuma sniegtos ieguvumus, piemēram, tieslietu sistēmas digitalizēšanā sekmīgi ieviests E-lietas programmas pirmais posms un izveidots publisks portāls elieta.lv, klimata virzienā Saldus pašvaldībā jau tiek veikti skolēnu pārvadājumi ar elektroautobusu, kā arī vairāki uzņēmēji ir sekmīgi īstenojuši energoefektivitātes pasākumus un saņēmuši kapitāla atlaides kredītsaistību dzēšanai.
Nākamajos reformu un investīciju posmos tiks paplašināts dzīvojamais fonds reģionos, izbūvējot līdz 700 zemu izmaksu īres dzīvokļus, turpināsies valsts un reģionālas nozīmes autoceļu uzlabošana 210 km garumā, tiks uzcelti deviņi katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centri, kā arī tiks izveidoti industriālie parki katrā no reģioniem ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas reģionos. Kopumā plāna ietvaros līdz 2026.gada izskaņai paredzēts investēt kopumā teju 2 miljardus eiro, un tiešos ieguvumus izjutīs ikviens. Lasīt vāirāk >>>