Ieskats bibliotēkas vēsturē
Ir pamats uzskatīt, ka 1924. gada 16. jūlijā darboties sākusī Krustpils pilsētas valdes bibliotēka ir likusi pamatus Jēkabpils Galvenās bibliotēkas darbībai un attīstībai. Nodibinātā Krustpils pilsētas valdes bibliotēka darbojas gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan pirmās padomju okupācijas laikā (1940 - 1941), gan nacistskās Vācijas okupācijas laikā (1941 - 1945).
1922.gada sākumā Latvijas Kultūras Fonda dome pieņēma un Latvijas Satversmes sapulce apstiprināja lēmumu par sabiedrisko bibliotēku tīkla dibināšanu. Vispirms tika apkopota informācija par bibliotēku stāvokli valstī pēc Pirmā pasaules kara un nolemts piešķirts 8 miljonus rubļu pirmo 300 bibliotēku ierīcībai.
Ņemot vērā, ka Krustpils pilsētā nebija nevienas bibliotēkas, kas varētu veicināt kultūras līmeņa celšanos un valsts valodas popularizēšanu, Krustpils pilsētas dome 1923. gada 21.jūlija sēdē nolemj lūgt Kultūras Fondam piešķirt vienu no bibliotēkām, kura Krustpilij kā Latgales novada pilsētai ir īpaši nepieciešama.
Bibliotēku tīkla atjaunošanas otrajā kārtā 1924.gada 30. aprīlī grāmatu komplekts piešķirts arī Krustpils pilsētas bibliotēkai. Bibliotēka savu darbību uzsāka 1924. gada 16.jūlijā. Par bibliotekāriem ievēlēti Nikolajs Ozoliņš un Olga Zemīte.
Līdz 1946. gadam bibliotēka atradās Krustpils pilsētas valdes ēkā.
1948. gada vasarā Krustpils pilsētas izpildkomiteja piešķir telpas Kultūras namam Rīgas ielā 111 (vēlāk kinoteātris “Par mieru”). Tā kā telpas ir sliktā stāvoklī, iedzīvotāji noorganizē talku un divu nedēļu laikā izremontē tās. 10.septembrī Kultūras nams tika svinīgi atklāts. Šajās ēkā iekārtojās arī bibliotēka.
1950.gadā teritoriālo izmaiņu rezultātā tiek izveidots Krustpils rajons, līdz ar to tiek mainīts bibliotēkas nosaukums. Tās nosaukums no 1950. gada ir Krustpils rajona bibliotēka.
1953.gada 6. novembrī izveido Krustpils pilsētas bērnu bibliotēkas nodaļu ar savu fondu un uzskaiti.
1959. gadā bibliotēkai piešķir jaunas telpas Krustpils rajona kultūras namā, Rīgas ielā 212. Šeit bibliotēka atrodas arī pašlaik.
1962. gadā pēc kārtējās teritoriālās reformās, kad Krustpils rajons tiek likvidēts un Krustpils pilsēta pievienota Jēkabpilij, bibliotēka iegūst jaunu nosaukumu - Jēkabpils rajona bibliotēka.
1975. gadā sākoties bibliotēku centralizācijai, mainās bibliotēkas nosaukums - Jēkabpils rajona Centrālā bibliotēka. Sāk veidot rajona bibliotēku kopkatalogu.
1984. gadā bibliotēkā sāk darboties divi interešu klubi - jauno literātu klubs "Literāts" un jauniešu klubs "Limuzīns".
1997. gadā ar Sorosa Fonda - Latvija atbalstu uzsākta bibliotēkas automatizācija.
1999. gadā pārejot pilsētas domes pakļautībā, bibliotēka iegūst savu pašreizējo nosaukumu - Jēkabpils Galvenā bibliotēka. Šajā paša gadā ar Sorosa Fonda - Latvija atbalstu tiek uzstādīts radiolinks, kas nodrošina pastāvīgu Internet pieslēgumu bibliotēkai.
2000. gadā ar OSI Network Library Program - Budapeštā atbalstu, sadarbojoties Aizkraukles rajona Galvenajai bibliotēkai, Ogres Centālajai bibliotēkai, Jēkabpuils Valsts ģimnāzijas bibliotēkai un Jēkabpils Galvenajai bibliotēkai tiek izveidots "Vienotais Daugavas informācijas tīkls". Atklāj Informācijas centru.
2001. gadā ar Eiropas integrācijas biroja un Eiropas Savienības informācijas centra atbalstu bibliotēkā atklāj Eiropas Savienības Informācijas punktu. Lai popularizētu bibliotēkas darbu, pirmo reizi Bibliotēku nedēļas ietvaros notiek atvērto durvju diena.
2002. gadā bibliotēka iesaistās Latvijas kultūrkapitāla fonda rikotajā projektu konkursā "Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskājam bibliotēkām", un akcija "Atbalsts lauku bibliotēkām". Interešu apvienības "Literāts"autori izdod pirmo dzejoļu krājumu "Tāds smeldzīgs laiks".
2003. gadā bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs atbalsta izstrādāto pilotprojektu "Automatizācijas ieviešana Jēkabpils raijona pašvaldību publiskajās bibliotēkās".
2004. gadā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu veidu - gados vecāku lasītāju un cilvēku ar kustības traucējumiem apmeklēšana mājās. Bibliotēka sākas remontdarbi un telpu pārkartošana, tiek paplašināts informācijas centrs un abonements. Bibliotēku apmeklē kultūra ministre Helēna Demakova.
2005. gadā turpinās Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekta jeb Gaismas tīkla realizācija. Bibliotēkas visā Latvijā tiek apgādātas ar datoriem, lokālajiem datu pārraides tīkliem un interneta pieslēgumiem.
2006. gada 6. martā bibliotēka veiksmīgī iziet akreditāciju, saņem LR Kultūras ministrijas akreditācijas apliecību par tai piešķirto reģiona galvenās bibliotēkas statusu.
2007. gadā ar Bila & Melindas Geitsu fonda atbalstu tiek uzsākts publisko bibliotēku attīstības projekts, kurš nodrošināja pašvaldību bibliotēkas ar jaunu datortehniku, ātrāku un kvalitātīvāku interneta pieslēgumu un bezmaksas apmācības bibliotekāriem un bibliotēku lietotājiem. Grozījumi Bibliotēku likumā paredz nodrošināt bibliotēkas lietotājiem bezmaksas pieeju internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem, kā arī nodrošināt iespēju bez maksas izmantot datoru.
2008. gadā bibliotēka piedalījās Latvijas Avīzes organizētajā akcijā "Latvijas vienotības josta", kurā katrs varēja uzrakstīt savu laba vēlējumu Latvijas valstij, tās nākotnei.
2009. gadā Jēkabpils pilsētas dome pieņem lēmumu „Par Kultūras pārvaldes izveidošanu”. Valstī notiek reģionālā reforma, tā skar arī bibliotēku darbu. Jēkabpils pilsētas pašvaldība noslēdza līgumu „Par reģiona galvenās bibliotēkas funkciju veikšanu un finansēšanu” ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu.
2010. gadā Jēkabpils reģiona bibliotēku saimei pievienojas Neretas novada sešas bibliotēkas. Pirmo reizi Dzejas dienās Jēkabpils pilsētā kursēja literārais autobuss.
2012. gadā pēc renovācijas projekta „Jēkabpils pilsētas pašvaldības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana” pabeigšanas Krustpils Kultūras namā, Jēkabpils Galvenā bibliotēka martā atsāk darbu Rīgas ielā 212.
2014. gadā bibliotēkas darbinieces piedalījās LNB atklāšanas pasākumos – Grāmatu ķēdē un Novadu dienās.
2015. gadā notiek pasākumi atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu.
2017. gadā pabeigta vienotā reģionālā kopkataloga izveide, iekļaujot tajā pilsētas bibliotēkas katalogu.
2018. gada noorganizēti Latvijas Simtgadei veltīti pasākumi: Grāmatu skate “Latvijas Simtgades grāmata Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā”. Tematiskas izstādes: “Vaira Vīķe Freiberga. Ar Sauli”, Enerģētikas muzeja ceļojošā izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums”, Daigas Melnaces rokdarbu izstāde “Apkārt liku sīkus rakstus, vidū savu sirdi liku…” u.c.;
Uzsākts īstenot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts “Interactive educational space – efficient way of social integration of children from disadvantaged families” (nosaukums latviešu valodā – “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids”).
2019. gadā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tika noorganizēta divu dienu Latvijas bibliotēku 17. novadpētniecības konference. Tajā piedalījās 75 dalībnieki no visiem Latvijas novadiem.
Izstrādāta jauna bibliotēkas interneta vietne www.jgb.lv
2019. gadā turpinājās Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids”), OPEN UP.
2020. gadā Covid-19 ir rosinājis bibliotēku darbā izmantot radošas inovācijas - jaunas darba formas, piemēram, tiešsaistes lekcijas, meistarklases, virtuālās izstādes, profesionālās pilnveides tiešsaistes sanāksmes. Pirmo reizi Dzejas dienās notika foto orientēšanās sacensības “Dzejo ceļo Jēkabpilī”. Aizvadītais gads bija Jēkabpils pilsētas 350. jubilejas gads. Bijām plānojuši aktīvi iesaistīties svētku norises pasākumos, bet pandēmija ieviesa korekcijas pasākumu norisē. Radošais darbs turpinās, jo brīnumi notiek, ja rīkojas neparasti.
2021.gadā bibliotēka gatavojās kārtējai akreditācijai un bibliotēku sadarbības modeļa izstrādei pēc Administratīvi teritoriālās reformas. Turpinājām attīstīt aktivitātes, kas veicina bērnu un jauniešu lasītprasmi, pieaugušo lasītprieku un mūžizglītību. Iesaistījāmies Bibliotēku nedēļas "Darīt neticamo!" pasākumu organizēšanā. Sadarbojāmies ar mazākumtautību biedrībām. Piedalījāmies Jēkabpils pilsētas veselības veicināšanas projektā.
Plašaks bibliotēkas vēstures apraksts >>
