Virtuāla novadpētniecības izstāde ‘’Dārznieks. Meistars. Skolotājs.’’
Tie ir cildinoši vārdi, ja par cilvēku un viņa darba mūžu var teikt: “apbrīnojami vienkāršs un strādīgs cilvēks, darbā stāvējis ārpus skaudības, karjerisma un mantkārības”. Tādu nav daudz. Jēkabpilieši var būt lepni, ka viņiem tāds ir bijis – dārznieks un selekcionārs Viktors Orehovs (1909-1998). Atzīmējot Viktora Orehova dzimšanas dienu, piedāvājam ielūkoties foto materiālos par V. Orehovu un viņa izveidoto Jēkabpils dārzniecību. Dzimis dārznieka ģimenē 1909. gada 20.maijā Tveras apgabalā, Krievijā. Bijis jaunākais no četriem bērniem. Skolas gaitas sācis Salas pamatskolā. Izglītību turpinājis Vecbebru dārzkopības skolā, kuru pabeidzis 1929. gadā. Priekulē, Rūjienā un Rēzeknē strādājis par dārznieku. Pēc dienesta Latvijas armijā strādājis robežsardzē par dārznieku, veidojot apstādījumu joslu 100 km garumā gar Krievijas robežu. 1941.gadā nacionalizēta un izsaluša ābeļdārza vietā sācis veidot Jēkabpils dārzniecību un nostrādājis tajā 33 darba gadus. Par savu darbu divas reizes (1936.un 1995.gadā) saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 1989.gada 17.maija - Jēkabpils Goda pilsonis. Selekcionējis daudzas puķes - tulpes, flokšus, īrisus, narcises, gladiolas, tomēr mīļākās bijušas lilijas. Izveidojis ap 450 gladiolu un 300 liliju šķirņu. Starptautiskajā liliju sarakstā reģistrētas vairāk nekā 130 V.Orehova radītas jaunšķirnes. V.Orehovs ir vairāku grāmatu autors - „Mirtes un viņu kopšana” (1934); “Puķkopība” (1936); „Istabas puķes” (1938), kas ir pirmā latviešu oriģinālgrāmata par istabas augiem un vairāk nekā trīsdesmit gadu puķkopjiem bija vienīgā grāmata par šo tēmu; kopā ar V.Nesauli sarakstījis grāmatu „Lilijas” (1970). Viņa vārds zelta burtiem ierakstīts ne tikai Latvijas, bet visas pasaules gladiolu un liliju audzētāju reģistros un katalogos, viņa veidotās šķirnes turpina savu ceļu Eiropā, Amerikā, Austrālijā. Jēkabpils pilsētas vēsturē nozīmīgs ir fakts, ka savulaik selekcionāra izveidoto gladiolu un liliju dārzi pletās trīs hektāru lielā platībā, kas mudinājis pilsētu nodēvēt par Austrumeiropas gladiolu un liliju galvaspilsētu. Šiem liliju un gladiolu dārziem nemirstīgu atmiņu savos dzejoļos devuši dzejnieki: Marta Bārbale, Gunārs Selga un Imants Ziedonis.
Mūžībā aizgājis 1998.gada 6.februārī, Jēkabpilī. Atdusas Salas pagasta Dzelznavas kapos.
Materiāli izstādei par V.Orehovu.
Saite uz fotogrāfijām Digitālajā Bibliotēkā.
Informācija par V.Orehovu Jēkabpils novada un Neretas publisko un skolu bibliotēku kopkatalogā.