Aktualitātes

Izstādes: 

1.-10. decembris
Pirmā Advente 

Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventa laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Adventa laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. 

 4.-15. decembris
Rakstniekam Apsīšu Jēkabam – 165 (1858-1929)  

Apsīšu Jēkabs (īstajā vārdā Jānis Jaunzemis; 1858-1929) – rakstnieks. Pamatā savā prozā Apsīšu Jēkabs izmantoja reālistisko līniju, tēlojot 19. gs. 60.–80. gadu lauku sadzīves pretrunas, uzsvēra patriarhālās dzīves kārtībuun lauku ļaužu kristīgo un tikumisko dvēseles skaidrību. 

15.-27. decembris
Rakstniekam, scenāristam Andrim Kolbergam – 85 (1938-2021) 

Andris Kolbergs (1938–2021) – rakstnieks, publicists, scenārists, žurnāla redaktors. Viens no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Literatūrā debitē 20. gadsimta 70. gadu nogalē, viņa darbi tulkoti 16 valodās, pēc Andra Kolberga darbu motīviem un scenārijiem uzņemtas kinofilmas. 

10.-27.decembris
Ziemassvētki ir brīnumu un pārsteigumu laiks! 
“No debesīm vējš baltu sniegu nes. 
No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes. 
Nes Ziemassvētkus vējš. 
Un Vecītis nes 
No vistālākās tālienes. 
Bet nes jau arī no tuvienes.” 
/ Māra Cielēna / 

Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dziju. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas - pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, kas nodrošina pārtikušu nākamo gadu, iešana budēļos, ķekātās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana. 

27.-31. decembris
Laimīgu Jauno 2024. gadu!  

Sniega pārslas lido lēni, 
Vecās pēdas aizklājot. 
Gribas laimi visiem vēlēt, 
Jauno gadu iesākot! 

Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums. Antīkajā pasaulē Jaunais gads tika svinēts 1. martā, bet mūsdienās vairumā valstu, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī. Jauno gadu sāk gaidīt jau vienu dienu iepriekš, tas ir, Vecgada vakarā. Tiklīdz pulkstenis sit pusnakti, tā Jaunā gada iestāšanās parasti tiek atzīmēta ar salūtu, šampanieša glāzi un/vai laimes liešanu. Papildus tam cilvēki viens otru apsveic ar frāzi "Laimīgu Jauno gadu!".