Aktualitātes

• 1. līdz 11.03.

1.marts - vispasaules KAĶU DIENA!

Ir dzirdēts teiciens: marts – kaķu mēnesis? Tad lūk, pavasara pirmajā dienā, proti, 1. martā, kopš 2004. gada tiek svinēta Pasaules kaķu diena! Svētki visiem kaķiem, viņu saimniekiem un visiem, kuriem patīk kaķi! Kaķi, iespējams, ir populārākie mājdzīvnieki pasaulē. Tiek uzskatīts, ka pasaulē kopā varētu būt ap 600 miljoniem kaķu, bet, lai labāk izprastu savu kaķi, piedāvāsim visa veida literatūru par šiem interesantajiem dzīvniekiem.

• 1. līdz 15.03.

8. marts - Starptautiskā sieviešu diena

“8. marts ir tā diena,
kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!”

Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa. Pirmo reizi Sieviešu diena svinēta ASV, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes, kuras protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Mūsdienās šos svētkus atzīmē lielā daļā pasaules valstu.

• 11. līdz 22.03.

Es esmu LAIMĪGS! Starptautiskā laimes diena – 20. marts. Stāsti un autoru pasakas par laimi.

Katram ir savs priekšstats par to, ko nozīmē būt laimīgam un tiekšanās pēc laimes ir neatņemama katra cilvēka vēlme uz šīs planētas. Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta. Laime cilvēkam izpaužas līdz ar citām emocijām — no vienkārša apmierinājuma līdz pat lielam priekam. Baltu tautu mitoloģijā ir laimes dieviete – Laima, kas izsenis ir godināta.

“Uz Laimītes raudājos,
Kam telītes man neaug.
Man Laimīte atbildēja:
Kam telītes kājām sper?”

• 15.03. līdz 05.04.

Lieldienas jeb pavasara saulgrieži

“Pavasaris ieradies,
Zaķim olas atvedis.
Darba garausim nu daudz,
Lielam, mazam svinēt ļauts.”

Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru. Šis gadalaiks ir laiks, kad daba pamostas un atdzīvojas no ziemas bargā sala. Astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē sākas pavasara ekvinokcijas brīdī (20. vai 21. martā) un ilgst līdz 21. jūnijam.

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties. Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām. Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieldiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Lieldienas tiek svinētas trīs dienas (garā gadā 4 dienas).

VIRTUĀLĀ IZSTĀDE

• 1. līdz 15.03.
  9.03. Dzejniekam un rakstniekam Vilim Plūdonim – 150
  (1874–1940)

Viens no latviešu dzejas reformatoriem un Eiropas klasisko tradīciju iedzīvinātājiem latviešu literatūrā. Izkopis balādes un poēmas žanru, dzejas formas un stila meistars, viens no izcilākajiem dabas liriķiem latviešu literatūrā, rakstījis patriotisko liriku, arī bērnu literatūras popularizētājs un izdevējs. Gandrīz 40 gadus strādājis par skolotāju gan lauku, gan Rīgas skolās; skolu vajadzībām sakārtojis hrestomātijas, izdevis mācību grāmatas.

VIRTUĀLĀ VIKTORĪNA

“Lieldienas jeb pavasara saulgrieži”

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Brīžiem pat neaizdomājamies, kas tie ir par svētkiem, lai gan tiem ir sena vēsture un daudzveidīgas tradīcijas. Pārbaudi savas zināšanas un, iespējams, uzzini kaut ko