Ziemassvētku stāsts, no bibliotēkas īpašās pastkastes

Sveiks, vēstules lasītāj!
Baltu pārslu glazūru klāta.
Guļ senlaicīga svētku pastkarte man uz galda.
Tur melns ar baltu rakstīts:
“ Balta sniega dvēselīte
Nolaižas uz zaru rokām.
Lai ikvienam sirdī ienāk
Svētku gaidīšanas prieks!’’
Paraksts –
Ar piparkūku rokā Tavs sniegavīrs no bērnības pagalma
Caur gadu spirālēm traucas laiks.

Liekas, ka pavasim nesen bija 2019. gada Ziemassvētki ar mandarīnu piramīdām un piparkūku vīriņu smaržu un Jaunais gads ar salūtu vēdekļiem.
Lūk, aiz loga jau piezadzies sveču mēnesis un, pastiepjot roku, var Lieldienu zaķi saķert aiz ausīm.
Ieklausies, kā šķind maijpuķīšu zvaniņi, zemeņu ceļazīmes norāda uz trejdeviņu Jāņu vainagu.
Skat, skat, kas notiek! Āboli, bumbieri, ķirbji un kāposti sadodas rokās un sāk dejot rokenroku pagarbu un ledusskapju plauktos.
Au, tur tumsas visdziļākajās plančkās kā baltsarkani uzvarētāji izpeld trauslie svecīšu kuģi. Nu jau atkal ziemeļbriedis – sarkandegunis Rūdolfs – māj sveicienus kopā ar Ziemassvētku vecīti.
Un atkal mēs gaidām, lai svinētu šo brīdi, šo mirkli, šo sajūtu siltumu pirms laika spirāles aizvijas tālāk!
Lai stipra veselība, lai nākošajā gadā piepildās tas, kas šogad ir meklēts un neatrasts!
Tavs nezināmais draugs

Trigger the fancybox