Pasākumi

Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Galvanovska) bija 20. gadsimta pirmās puses spilgtākā latgaliešu rakstniece un nacionālās pretošanās kustības dalībniece. Mūsdienās Martu Skuju vairāk atceras  tieši kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieci par drosmi un traģismu. Valērija Galvanovska dzimusi 1915. gada 6.jūlijā  Neretas pagasta “Bērziņos” lietuviešu kalpu Romualda un Kazimiras Galvanovsku  ģimenē kā vecākā meita. Drīz pēc Valērijas dzimšanas ģimene pārcēlās uz Tilžu. 1940. gada 13. janvārī viņa salaulājās ar literātu un sabiedrisko darbinieku Viktoru Munduru un pārgāja vīra uzvārdā. V. Galvanovska, parakstot savus darbus, sāka lietot gan vīra uzvārdu, gan viņa pseidonīmu Skuja. Dzejnieces dzejoļu krājums “Naziņā”, kurš veltīts 1941. gada represijās izsūtītajam vīram, ir viens no spēcīgākajiem mīlestības dzejas un sonetu krājumiem latgaliešu literatūrā. 1945. gada vasarā viņa iesaistījās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienībā, uzrakstot rakstu “Skolu jaunatnes stāja” un dzejoli “Daugavas vanagu sasaukšanās” nelegālajam izdevumam “Tēvzemes Sargs”. Tam iznāca trīs numuri, ceturtais bija sagatavots, pēdējiem diviem M. Skuja jau bija redaktore. 1945. gada 7.oktobrī M. Skuja tika ievēlēta par Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības priekšsēdētāja Antona Juhņeviča vienu no vietniecēm un tika nosaukta par izglītības ministres kandidāti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. M. Skuju, tāpat kā daudzus citus apvienības biedrus, nodeva apvienības biedrs, padomju drošības iestāžu aģents Jānis Klimkāns. 1945. gada 12. decembrī M. Skuja tika arestēta. M. Skujai 1946. gada jūlijā tika piespriests nāvessods – nošaujot, kas tika izpildīts 1946. gada 17. oktobrī.