Tematiska izstāde: "Dabas ritmi. Lieldienas"
Pavasara saulgrieži jeb astronomiskais pavasaris ir laiks, kad dienas sāk kļūt garākas pār naktīm. Dzimst gaisma un mostas daba. Šo maģisko brīdi uzskata par laiku, kad atjaunojas daba: kūst sniegs, uzplaukst pumpuri, no dienvidiem atgriežas putni un atskan pirmais pavasara pērkons.
Mūsdienās latviskajās tradīcijās Lieldienu laiks ir cieši savijies ar kristietību, izveidojot mums pašiem raksturīgu, īpatnēju miksli. Tā Zaļajā ceturtdienā nedrīkst neko no meža nest mājās, lai čūskas nenāk mājās. Lielā piektdiena, kas kristiešiem saistīta ar Kristus Golgāta ceļa un sišanu krustā latviešiem ir pilnīgi citā nozīmē. Sagaidot saules uzvaru pār tumsu latvieši lielajā piektdienā cenšas izvairīties no burvjiem un tumsas mošķiem. Pienākot Lieldienām, latvieši veic dažādus rituālus un godus, atzīmējot gaismas pārākumu. Šūpošanās, olu krāsošana, maiņa, cīņas ir zināmākie elementi. Šūpošanās zināmā mērā tikusi saistīta ar saules ceļa simbolisku attēlojumu un izspēlēšanu.
