Tematiska izstāde ‘’ Radioteātra leģenda Anta Klints – 130’’
Par aktrisi Antu Klints ir sacīts: „…viņas valoda bij’ tik bagāta balss modulācijām – no viszemākiem toņiem līdz augstākiem, – ka prieks bijis klausīties.” Aktrise bija spoža Nacionālā teātra zvaigzne, kurai pa spēkam bija raksturlomas traģēdijās un komēdijās, viņas balss saistīja dzejas vakaros. Viņa bija visu Latvijas bērnu īpašā Vecmāmiņa - radio pasaku teicēja. Anta Klints atveidojusi arī kinolomas spēlfilmās "Pēc vētras" (1956), "Kārkli pelēkie zied" (1961), "Mērnieku laiki" (1968). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vecliepājā Antas Klints vārdā ir nosaukta iela. Latvijas pasts izdevis aploksni "Anta Klints – 125", 1000 eksemplāru tirāžā – uz tās redzams aktrises portrets un Latvijas Nacionālā teātra ēka, uz kuras skatuves aktrise radījusi spilgtus tēlus. Anta Klints - šarmanta, latviska, ar humora izjūtu, gaumi, fantāziju un improvizētājas talantu, ar plašu skatuvisko ampluā no mīlētājām līdz raksturlomām, no puikām līdz vecenēm un vecmāmiņām. Spēlējusi kā sava laika dramaturģijā, tā klasiskajā repertuārā. Viņas pēdējā loma - Arta “Pūt, vējiņi!”, (1968), bet no skatuves atvadījusies 1970. gada 15. janvārī ar Vecmāmiņas lomu “Aijā žūžū, bērns kā lācis”.
