Novadpētniecības izstāde: "Tūkstoš stabuļu pavēlnieks. Pēteris Sīpolnieks"
Nākamais pedagogs un izcilais ērģeļnieks Pēteris Sīpolnieks dzimis 1913. gada 14. jūnijā Jēkabpilī, drēbnieka ģimenē. 1932.gadā absolvē Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Turpmākos gadus līdz studijām Rīgā turpinājis dzīvot Jēkabpilī, bieži muzicējot kamerkoncertos. No 1939. līdz 1945. gadam studējis Latvijas Valsts konservatorijā ērģeļu klasē.
Vēl pirms augstskolas absolvēšanas, 1944. gadā, sācis strādāt J.Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā par pedagogu, bet no 1947. gada ir skolas direktors. 1949.gadā P.Sīpolnieks tiek pārcelts darbā uz E.Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu, kur veic direktora vietnieka, bet no 1958.gada - direktora pienākumus, būtiski veicinot orķestra, zēnu kora un ansambļa muzikālo pilnveidošanos.
Sākot ar 1962. gadu, nododas tikai koncertdarbībai, kļūdams par Latvijas Filharmonijas solistu un vienu no vadošajiem un atpazīstamākajiem Latvijas ērģelniekiem. P.Sīpolnieka ērģeļspēli klausījušies ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Francijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Uzbekijas, Krievijas, Baltkrievijas un citu valstu klausītāji. Vienlaikus veic pedagoga darbu Latvijas Valsts konservatorijas ērģeļklasē. No 1978.gada bijis Latvijas Valsts konservatorijas ērģeļu klases vadītājs.
1966. gadā P.Sīpolniekam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums. Ieskaņojis vairākus albumus. P.Sīpolnieka spēlei raksturīga dziļa, emocionāla skaņdarba satura atklāsme, prasme daudzveidīgi izmantot ērģeļu tembrālās iespējas.
Miris 1984. gada 1. martā Rīgā.
Jēkabpilī, Brīvības ielā 141, atrodas Pētera Sīpolnieka dzimtās mājas, kuras celtas 1820.gadā.
Papildus informācija par Pētera Sīpolnieka personību un daiļradi pieejama šeit:
