Novadpētniecības izstāde: Mīlētā un neizdibinātā
Ārija Elksne (07.02.1928. – 29.09.1984.) – dzejniece, tulkotāja, ārste.
Ā.Elksne (dzim. Grietiņa, precējusies Demidova, vēlāk Fišere) dzimusi Rīgā, bērnību pavadījusi Krustpilī. Mācījusies Cēsu 1.pamatskolā, Krustpils pamatskolā un Jēkabpils vidusskolā (tagad - Jēkabpils Valsts ģimnāzija), ko absolvēja 1947. gadā (klases audzinātāja – leģendārā pedagoģe Elza Lase).
Izglītību turpinājusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē (1947-1953) un Rīgas Medicīnas institūta Bioloģijas katedras aspirantūrā (1953-1957).
Kā ārste strādājusi Ķemeru sanatorijā (1953-1956) un kā docētāja - Rīgas Medicīnas institūtā (1956-1965).
Paralēli darbam medicīnā 1956. gadā sākusi rakstīt un publicēt dzeju. Ā.Elksnes dzejā cildināts sievietes garīgais spēks un nesavtīgā mīlestība, tai raksturīga vienkāršība un emocionalitāte, nereti ieskanas sēliskie motīvi. Viņas dzeju var lasīt arī kā poētisku dzejnieces dvēseles biogrāfiju.
Papildus dzejošanai Ā.Elksne pievērsās tulkošanai - tulkoja dzeju un prozu no vācu, krievu un baltkrievu valodām, kā arī strādāja žurnālā "Sieviete" par dzejas konsultanti.
Daudzi komponisti (Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Uldis Marhilēvičs, jēkabpilietis Juris Andrejevs u.c.) radījuši smeldzīgas un dziļi emocionālas dziesmas ar Ā.Elksnes dzejas rindām.
No 1960. gada bijusi Latvijas Rakstnieku savienības biedre. 1975. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums. 1976. gadā dzejniece saņēmusi LPSR Valsts prēmiju.
Bija precējusies ar pazīstamo operdziedātāju Miķeli Fišeru (1915 – 1983). Viņu dēls Miķelis Fišers (1970) ir mākslinieks, Purvīša balvas laureāts.
Traģiski gājusi bojā, apbedīta Baltezera kapos. Dzejnieces vārdā Jēkabpilī nosaukta iela. Pie dzīvojamās mājas, kur dzejniece pavadījusi bērnību, atrodas piemiņas plāksne.
Papildus literatūra par Ārijas Elksnes daiļradi un personību pieejama šeit:
Info par attēlu:
https://literatura.lv/lv/person/Arija-Elksne/872816