Tematisks/virtuāls izstāžu cikls: 10. izstāde” Latviskā dzīvesziņa: Sala, Dvēseļu un Mārtiņa mēnesis’’
“Drīz upēm skaidru ledu acīs liks. Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs…’’, tā teicis Imants Ziedonis Novembra mēneša senie nosaukumi ir salnas vai Mārtiņu mēnesis. Nav vairs ziedu un lapu zelta, ar ko daba iepriecina, vēl jāgaida sniega baltums, par ko dvēsele līksmos….
Pēc latviešu tradīcijām, 10. novembrī, tiek svinēta Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. 25. novembrī svin Katrīnas dienu. Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā līdzās cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam un citiem, kļūdama par kazu un aitu aizbildni. Andreja dienas, 30. novembris, svinēšanas tradīcija ir samērā jauna, taču tā ir kļuvusi populāra, sevišķi jauno ļaužu vidū, savu daudzveidīgo zīlēšanas paņēmienu dēļ. Folkloras materiālos atrodamas norādes, ka Andreja dienā grūda miežus un vārīja cūkas gaļu. Andreja diena ir svarīga nākotnes izzināšanai, jo naktī var redzēt viedīgus sapņus. Andreja diena ievada precību zīlēšanas sezonu, kas noslēdzas Zvaigznes dienā.
Novembris ir laiks, kad pār zemi nāk miera periods, pieklusinādams steigu, sekmējot apcerīgu noskaņu garajos rudens vakaros. Mirušo piemiņas laiks… Dvēseļu diena - 2. novembris. Šajā dienā lūdzas par dvēselēm šķīstīšanas ugunī, jo tām dvēselēm, kas ir ellē, šīs dzīves palīdzība esot lieka. Ļaudis ticējuši, ka tanī gadā mirušo dvēseles blandoties apkārt līdz dvēseļu dienai.
