Millers Tālis

Tālis Millers dzimis Daugavpils apriņķa Melderu mājās Ungurmuižas pagastā (vēlāk - Jēkabpils apriņķa Medņu pagasts). 1947. gadā absolvējis Jēkabpils vidusskolu (Jēkabpils Valsts ģimnāzija). Skolas gados aktīvi sportojis. Arī universitātē Tālis turpināja nodarboties ar sportu – bija PSRS junioru čempions diska mešanā (1946) un LVU un Latvijas volejbola izlases dalībnieks.

1952. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. 1962. gadā ieguvis ķīmijas doktora grādu Rīgas Politehniskajā institūtā. No 1954. gada strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1984.-1997. gadā bijis institūta direktors. Aizsācis un vadījis pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.

Piedalījies LR augstākās izglītības organizācijā – viņš bija Augstākās Izglītības padomes loceklis (1997–2000), Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs (1993–1994), "Latvijas Ķīmijas žurnāla" galvenais redaktors.

Bijis LZA viceprezidents, prezidents.

Aptuveni 300 zinātnisko rakstu autors.

Par savu darbu un sasniegumiem akadēmiķis T. Millers saņēmis daudzus apbalvojumus - 1980. gadā Latvijas PSR Valsts prēmiju, 1996. gadā Solomona Hillera medaļu. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira). Saņēmis LZA augstāko apbalvojumu – Lielo medaļu, kā arī akciju sabiedrības “Grindeks” balvu. Aktīvi darbojies LZA Sēlijas asociācijā.

Pēc T. Millera ierosmes 2003. gadā pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas atklāja pedagogam, Jēkabpils Vēstures muzeja dibinātājam un pirmajam direktoram Arnoldam Štokmanim veltītu piemiņas plāksni.

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 152. lpp. ISBN 9984593134

Latvijas Enciklopēdija, 4. sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. 451. lpp. ISBN 998494820X. ISBN 9789984948249.

In memoriam. Tālis Millers (1929-2022) Latvijas Zinātņu akadēmijas tīmekļa vietne [tiešsaiste]. Rīga [skatīts 2023. gada 29. decembrī]. Pieejams: https://lza.lv/aktualitates/jaunumi/1181-in-memoriam-talis-millers-1929-2022