Laiviniece Aina

Aina Laiviniece dzimusi Jēkabpilī. Tēvs Roberts Laivinieks – zootehniķis, māte Zelma (dzim. Vīgante) – rokdarbniece, audēja, daudzus gadus strādājusi ražošanas apvienībā “Daiļrade”. Ģimenē auga jaunāks brālis Andris, kurš absolvēja Buguruslanas pilotu skolu (Krievija) un kļuva par civilās aviācijas lidmašīnu pilotu.

Aina mācījusies Krustpils 1. vidusskolā (tagad Jēkabpils 3. vidusskola), ko absolvēja 1962. gadā. Skolas gados spēlēja teātrī, vadīja skolas sarīkojumu programmas, dziedāja korī, meiteņu ansamblī, nodarbojās ar ādas plastiku pie mākslinieka Modesta Trepša. Pēc skolas divus gadus strādāja Jēkabpils 4. vidusskolā par bibliotekāri.

Augstāko izglītību iegūst neklātienē, paralēli strādājot. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, kļūstot par diplomētu masu pasākumu režisori. Vienmēr uzsvērusi, cik nozīmīgas bijušas nodarbības pie pazīstamā režisora Kārļa Pamšes, kurš nav skopojies ar savām enciklopēdiskajām zināšanām. Vēlāk absolvējusi kvalifikācijas celšanas kursus masu pasākumu režijā Maskavā.

Strādājusi Jēkabpils pilsētas bibliotēkā. 30 gadus bijusi Jēkabpils rajona Kultūras nodaļas inspektore un Oškalna kultūras nama (Jēkabpils Tautas nams) metodiķe. Rakstījusi scenārijus, vadījusi kultūras programmas Jēkabpilī – Dzejas dienas, Mūzikas dienas, piemiņas pasākumus mākslinieku atdusas vietās. Rīkojusi sacensības Jēkabpils rajona jaunajiem klubu un bibliotēku darbiniekiem. Daudziem prieku sagādājuši Ainas jaunrades pasākumi – pilsētas vēsturiskais gājiens, bērnības svētki u.c.

Līdzdarbojusies mākslinieciskās pašdarbības konkursu žūrijās, vērtējot teātru repertuāru un daiļlasītāju aktieru meistarību, lietišķās mākslas izstrādājumus, amatieru foto un kino darbus.

Vēsturiskajos 1990. gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā viņa strādāja režisoru grupā un bija atbildīga par piemiņas brīdi komponistu un dzejnieku atdusas vietās Meža kapos – tā bijusi Ainas ideja.

Atmodas laikā kļūst par aktīvu notikumu dalībnieci, piedalījusies pašos pirmajos 14. jūnija deportāciju piemiņas pasākumos, līdzdarbojas Latvijas Tautas frontes aktivitātēs, Baltijas ceļa un 1991. gada barikāžu dalībniece.

20. gs. 90. gados bijusi Jēkabpils rajona valsts valodas inspekcijas vadītāja. A. Laiviniece Jēkabpilī izveidoja Pašvaldību mācību centra pamatus. Piedalījās K. Eberharda fonda atbalstītā starptautiskā semināra organizēšanā Jēkabpilī par pieaugušo tālākizglītību, noorganizēja izstādi “Pieaugušo izglītošana Dānijā”. 1992. gadā uzsāka Jēkabpils sadarbību ar Logumklosteru Dānijā un Melli Vācijā. Līdzdarbojās Latvijas-Dānijas biedrības dibināšanā. Būdama biedrības valdes locekle, organizējusi pirmo Jēkabpils rajona delegāciju braucienus uz Dāniju, vēlāk arī uz Melli Vācijā.

Bijusi vērienīgo projektu ODIN/VITA Latvijā un Nevalstisko organizāciju centra “3+5” projektu koordinatore Jēkabpilī. Īstenojusi arī citus projektus: “NVO kadru apmācība”, “Mazo upju ietekme Daugavas baseinā”, “Vides vēstu projekts”, pilotprojekts “Jaunatne pret AIDS”. Organizējusi divas Kurta Sautera (Šveice) fotomākslas izstādes. No 2000. gada bija Eiropas Kustības Latvijā dalībniece. 

Jēkabpilī daudzi Ainu pazina kā ilggadēju sabiedrisko izvadītāju bērēs. Ar savu vienkāršību un nemākslotību viņa bija iemantojusi cieņu, bieži ļaudis savas dzīves skumjākajos brīžos meklēja tieši viņu. Tāpat daudzi novērtēja Ainas sabiedrisko un nesavtīgo aktivitāti, sakopjot dažādu cilvēku atdusas vietas Jēkabpils kapos. Aina darbojās arī biedrībā “Jēkabpils mantojums”.

A.Laiviniece bija gide tūristu grupām, kas ieradās Jēkabpilī. Iespēju robežās arī pati labprāt ceļoja. Vienmēr bija gatava apgūt ko jaunu, mācīties, veidoja ziedu kompozīcijas, batikoja. Arī mūža nogalē centās piedalīties gandrīz ikvienā kultūras un sabiedriskajā pasākumā Jēkabpilī.

Aina Laiviniece mūžībā devās 2023. gada 25. oktobrī. Apbedīta Jēkabpils novada Variešu pagasta Smanu kapsētā.

Informācijas avoti:

Gorjačko, Gunita. saprast var tikai iedziļinoties. Jēkabpils Vēstnesis, Nr.86, 1998, 8.okt., 8.lpp.

Laiviniece, Aina. "Tāda ir mana sūtība - būt sabiedrības vidū, palīdzēt cilvēkiem": [intervija] /pierakst. K.Geiduks. Brīvā Daugava, Nr.71, 1999, 26.jūn., 3.lpp. ISSN 1407-9828

Valdmane, A. "Esmu ieinteresēta dzīvē". Brīvā Daugava, Nr.33, 2007, 20.marts, 5.lpp. ISSN 1407-9828

Grīnbergs, Andris. Mācās masu pasākumu režisori. Cīņa, Nr.243, 1985, 22. okt., 3.lpp. Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:302334|article:DIVL195|query:M%C4%80C%C4%80S%20MASU%20PAS%C4%80KUMU%20RE%C5%BDISORI%20masu%20pas%C4%81kumu%20re%C5%BEisoriem%20m%C4%81c%C4%81s%20

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas emuārs “Jēkabpils stāsti” [tiešsaistes resurss]. Jēkabpils, 2015 [skatīts 2023.gada 24.nov.]. Pieejams: https://jekabpilsstasti.wordpress.com/tag/aina-laiviniece/