Kupris Valdis

Valdis Kupris dzimis Augšzemē, Ilūkstes apriņķa Asares pagastā galdnieka ģimenē.

Tāpat kā daudzi, arī Kupru ģimene 1944. gada jūlijā devās bēgļu gaitās, nonāca Vācijas bēgļu nometnēs. Piedzima māsa Ilze, vēlāk Amerikā – brāļi Juris un Pauls. Kad sākās lielā izceļošana, tēvocis jau bija Amerikā un atsūtīja savas māsas - Valda mātes, ģimenei izsaukumu. Vilimantika Konektikutas štatā, kur viņi ieradās 1950. gadā, Valdim iepatikās uzreiz. Viņu pieņēma darbā par avīžu piegādātāju.

Vēlāk V. Kupris studēja, beidza Bostonas universitāti, kur ieguva bakalaura un maģistra grādu glezniecībā. 39 gadus strādāja par gleznošanas pedagogu, kļuva par profesoru. Ņujorkas Tehnoloģiskā institūta Tēlotājmākslas fakultātē mācīja zīmēšanu un tēlniecību dažādu tautību jauniešiem un bija padomdevējs daudziem pasniedzējiem.

1981. gadā V. Kuprim izdevās atbraukt uz dzimteni, satikt šejienes inteliģenci, saprast vietējās vajadzības. Aizsākās daudzu turpmāko gadu draudzīgā gādība par Imantas bērnunama audzēkņiem. Tika dāvināti divriteņi un makšķeres, mācīts zīmēt un riteņus labot, fotografēt un priecāties par dzīvi. Liels atspaids bērnunama saimniecībā bija Valda gādātās veļas mazgājamās mašīnas un citas saimniecības lietas. Vairākus gadus viņš mācīja zīmēšanu bērniem un pieaugušajiem "3x3" vasaras nometnēs Raunā, Rucavā, Neretā u.c.

Kādu laiku Latvijas bērniem līdzekļus Amerikā vāca V. Kupra dibinātā Latvijas atdzimšanas biedrība „Latvian Renaissance Association”. Kad ziedotāju kļuva arvien mazāk, viņš izveidoja savu „Latviešu atbalsta vienību”. 

Valdim dzīve bija sadalīta starp Latviju un Ameriku – četri mēneši te, astoņi tur. Viņš augstu vērtēja Amerikā valdošo toleranci dažādu tautību cilvēku vidū un bija pateicīgs liktenim, ka ar profesora algu un garo atvaļinājumu varēja ik vasaru pavadīt dzimtenē, justies te piederīgs.

Valdis Kupris bija pirmais Amerikas latvietis, kas 1985. gadā uz dzimteni atveda savus darbus. Izstāde notika Rīgā, Pareizticīgo katedrāles zālē (tolaik Zinību nams, ko rīdzinieki sauca par “Dieva ausi”). Trīs nedēļu laikā izstādi apmeklēja ap 30 tūkstoši cilvēku. Valdim Latvijā notika vairākas izstādes, viena no tām 2002. gada vasarā Krustpils pilī. Tajā bija apskatāmas viņa gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas ar filozofisku ievirzi.

Valdi Kupri bieži varēja satikt ar videokameru uz pleca. Viņš fiksēja Atmodas Latviju, lielās pārmaiņas un notikumus, kas saviļņoja un likās kā sapnis.

2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Valdis Kupris mūžībā aizgāja 2004. gada maijā Ņujorkas slimnīcā pēc smagas slimības. Pēc viņa vēlēšanās puse pīšļu palika ASV, Vilimantikā, kur viņš aizvadīja dzīves lielāko daļu, bet otra – dzimtajā pusē. 2006. gada vasaras saulgriežu laikā urna ar viņa pīšļiem tika apbedīta Asares pagasta Emsiņu kapsētā. Tēlnieka Induļa Rankas veidotajā kapakmenī iekalts vārds VALDIS un eņģeļa motīvs.

Informācijas avoti:

Kalniņa, D. Laiks iet, bet eņģeļi paliek… Brīvā Daugava, Nr.69, 2004, 19.jūnijs, 6.lpp. ISSN 1407-9828

Kreņevskis, A. Saskaņā ar mīlestības nezūdamības likumu. Padomju Daugava, Nr.149, 1988, 17. decembris, 3. lpp.

Kupris, V. Ticība ir atslēga. Katōļu Dzeive, 1990, Nr. 11, 14., 15. lpp.