Jankavs Andrejs

Andrejs Jankavs dzimis Vietalvas pagasta Skriņos saimnieka ģimenē.

Beidzis Vietalvas draudzes skolu un Jēkabpils apriņķa skolu. 1866.-1870. gadā bijis skolotājs Vietalvā, pēc tam pagasta tiesas un valdes skrīveris. A. Jankavam bijuši labi sakari ar Vietalvas muižas īpašnieku, kopā ar viņu uzturējies Jūrmalā un Vācijā (1875). Kopā ar J. Kalniņu (Prātkopi) dibinājis Vietalvas dziedāšanas (vēlāko labdarības) biedrību, bijis tās teātra vadonis, arī priekšnieks.

Kopš 1879. gada publicējis rakstus periodikā par skolu un pagasta problēmām. Aktīvās tautiskās darbības dēļ 1879. gadā atlaists no darba un apsūdzēts dokumentu viltošanā. Strādājis laikraksta “Baltijas Vēstnesis” ekspedīcijā un par notāru un protokolistu I Cēsu draudzes tiesā. Pēc t.s. Manaseina revīzijas atjaunots amatā Vietalvas pagastā (1884). 1897. gadā kopā ar ģimeni devies uz Grodņu, pēc tam uz Pēterburgas guberņu, kur bijis muižu pārvaldnieks. 1919. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Iekšlietu ministrijā, no 1925. gada – Finanšu ministrijā.

Bijis pazīstams ar daudziem tautiskās atmodas laikmeta darbiniekiem. Sadarbojies ar Ausekli, A. Stērsti, A. Jurjānu, A. Pumpuru, piedalījies Ā. Alunāna viesizrādēs Ērgļos un Vecpiebalgā. Vēlāk publicētas A. Jankava atmiņas “Pirms saules rieta... Atskats uz nodzīvotiem 85 gadiem” (“Jaunākās Ziņas”, 1932, 22.VII), “Bauris. Atmiņas no tautiskās atmodas laikiem” (“Students”, 1936, 31.V) u.c.; dažādos rakstos izmantotas atmiņas par Ausekli (V. Ambaiņa “Vietalviešu atmiņas par Ausekli” – “Sējējs”, 1936, 12).

1927. gadā A. Jankavs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).

Informācijas avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003. 249.-250.lpp. ISBN 9984698483

Andrejs Jankavs. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latvijas un latviešu literatūras vortāls Literatura.lv [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2025. gada 23. janvārī]. Pieejams:

https://www.literatura.lv/en/persons/andrejs-jankavs