Jākobsons Voldemārs

Voldemārs Jākobsons dzimis Rīgā kalēja un mājsaimnieces ģimenē. 1905. gadā ģimene pārcēlusies uz Bebru pagastu, kur tēvs nopircis Galdiņu mājas (savulaik celtas kā Vecbebru muižas kompleksa šķūnis). 1917.-1919. gadā ģimene bijusi bēgļu gaitās Krievijā.

1931. gadā V. Jākobsons beidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kur mācījies pie K. Rončevska un T. Zaļkalna.

1931.-1944. gadā bijis skolotājs Pļaviņu ģimnāzijā, 1931.-1933. gadā – arī Beķeres ģimnāzijā Rīgā. No 1944. līdz 1968. gadam bijis skolotājs Bebru astoņgadīgajā skolā.

Izglītošanās nolūkā Latvijas brīvvalsts laikā apceļojis Rietumeiropu. Aizrāvies ar sportu un kolekcionēšanu; 1921. un 1923. gadā bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā. Strādājis par boksa un slēpošanas treneri.

Izstādē pirmoreiz piedalījies 1928. gadā. 1934.-1940. gadā darbojies Mūksalas mākslinieku biedrībā. Mākslinieku savienības biedrs (1945-1950; no 1973).

Nodarbojies ar stājtēlniecību, darinājis arī dekoratīvas parka skulptūras (izvietotas Baldones parkā, Kokneses parkā) un kapa pieminekļus, tajā skaitā Stukulu ģimenei Kondrātu kapos.

Galvenokārt strādājis granītā. Tradicionālists; daiļrades sākumposmā nedaudz jūtama T. Zaļkalna ietekme. Tēlniecības stilam raksturīgas zemnieciski smagnējas, kompaktas, nedaudz neveiklas plastiskās formas; naivisms reizēm atspoguļojas formu aptuvenībā un nenobeigtībā, reizēm rūpīgi noapaļotās kopformās, pārspīlētās un grafiski iezīmētās detaļās.

1973. gadā V. Jākobsona personālizstādē Koknesē eksponētas skulptūras, zīmējumi, grafikas un dekorāciju meti.

1976. gadā Bebru pagasta Galdiņos ierīkota V.J ākobsona memoriālā māja – muzejs.

Informācijas avoti:

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj. Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1995. 211.lpp. ISBN 5899600578. ISBN 5899600586.

Voldemārs Jākobsons. Aizkraukles novada novadpētniecība [tiešsaistes resurss]. Aizkraukle [skatīts 2025. gada 23. janvārī]. Pieejams:

https://novadpetnieciba.aizkraukle.lv/novadnieki/j/jakobsons-voldemars/