Hercogs Jēkabs

Hercogs Jēkabs Ketlers (1610.gada 28.oktobris - 1682.gada 1.janvāris) - ievērojamākais no Kurzemes un Zemgales hercogiem. Valdnieks, kura vārdu kopš 1670.gada nes vieta, ko šodien saucam – Jēkabpils.
Dzimis Kuldīgā, Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Neilgi pēc piedzimšanas zaudējis māti un no divu gadu vecuma Kurzemes princis Jēkabs auga pie mātes radiem Kēnigsbergā un Berlīnē. 
No 12 gadu vecuma studēja Rostokas universitātē (1622-1624), vēlāk Leipcigas universitātē.
1634. gadā princis Jēkabs apceļoja Rietumeiropu, ilgāku laiku uzturējās Nīderlandē, Francijā un, iespējams, apmeklēja arī Angliju, Spāniju, Itāliju. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1637. gada pavasarī atgriezās Kurzemē.1638. gadā viņa tēvocis hercogs Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. Jēkabs labi pratis latviešu valodu.
1642.gada 16.augustā Jēkabs tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām.  Hercoga Jēkaba valdīšanas posms pamatoti uzskatāms par hercogistes ziedu laiku. Tika izveidota uz eksportu vērsta ražošana. Manufaktūrās ražoja būvmateriālus, darbojās kokzāģētavas, mucinieku darbnīcas, dzirnavas, darvas cepļi, salpetra vārītavas, papīrdzirnavas. No iznomātām raktuvēm Norvēģijā uz Kurzemi veda dzelzsrūdu. Bija labi attīstīta tekstilrūpniecība, darināja arī brokātu un gobelēnus. Visās amatniecības nozarēs bija izcili meistari, jo netrūka pieprasījuma ne muižnieku, ne bagāto pilsoņu vidū. Muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika izveidota liela tirdzniecības flote, uzbūvējot vairāk nekā 100 kuģu. Hercoga aizraušanās ar kuģiem veicināja koktēlniecības uzplaukumu –  tapa ne vien kuģu dekori, bet arī izcili darbi Kurzemes baznīcām (tēva un dēla Sēfrensu darbnīca Ventspilī). Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju.
Sekojot lielo Eiropas valstu paraugam, arī Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers tiecās iegūt aizjūras kolonijas, kas nestu Kurzemei gan peļņu, gan slavu. 1651. gadā hercogs no vietējiem cilšu valdniekiem nopirka nelielo Andreja salu (tagad – Kuntas Kinteha sala) Gambijas upes grīvā, Rietumāfrikā un 1653. gadā no angļiem – Tobāgo salu pie Dienvidamerikas krastiem. 1651. gadā Andreja salā tika uzcelts Jēkabforts (tagad - Džeimsa forts) . 1654. gadā tika sākta Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par Jaunkurzemi - Tobago salā uzcēla cietoksni, ko nosauca par Jēkaba fortu (tagad - Džeimsa forts), un pilsētu, kas ieguva Jēkabpils vārdu (tagad – Plimuta).  Uz jauniegūtajiem īpašumiem devās kolonisti – latviešu zemnieki un amatnieki, kuri mēģināja iedzīvoties neparastajos apstākļos, uzsākt koloniālpreču ražošanu un piegādes hercogistei.  Tomēr Kurzemes koloniālismam drīz pienāca gals – attālums līdz kolonijām izrādījās par lielu un spēki par vājiem, lai aizstāvētu savus īpašumus pret uzbrucējiem. Jau 17. gs. 60. gados abas salas nonāca holandiešu un angļu kontrolē.
1645.gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu princesi Luīzi Šarloti. Laulībā piedzima deviņi bērni – četras meitas un pieci dēli.
1654. gada 26. augustā hercogs Jēkabs nosūtīja Romas pāvestam Inocentam X piedāvājumu veikt kopīgu Dienvidu puslodes zemju (Terra Australis) izpēti un kolonizāciju, solot pāvestam jaunajās kolonijās visu garīgo varu un pusi no koloniālās darbības ienākumiem.
Hercoga Jēkaba politiskās un diplomātiskās aktivitātes atstājušas pamanāmas pēdas Eiropas vēsturē. Diemžēl sasniegto un iecerēto izpostīja Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karš. 1658. gada oktobrī Jelgavas pili ieņēma zviedru karaspēks, hercogu ar ģimeni arestēja un izveda uz Krieviju. Tikai 1660. gadā Ketleri varēja atgriezties Kurzemē. Galējā postā nonākušās hercogistes atjaunošana prasīju lielu enerģiju un līdzekļus. Karš ar zviedriem pilnībā sagrāva valsts saimniecību. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un zaudētas kolonijas.
Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni, pārorientējoties uz Dānijas karalim pakļautās Norvēģijas un Islandes tirgiem. Viņš iegādājās divus dzelzsāmurus un trīs metāla kausējamās krāsnis Norvēģijas kalnos un uz 12 gadiem ieguva tiesības ar trīs saviem kuģiem izvest no Islandes zivis, gaļu, ādas, zvērādas, vilnu, putnu spalvas un ievest dažādus Kurzemes ražojumus, galvenokārt labību un linsēklas.
1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva ļaunāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (Luhtu).
Hercogs Jēkabs miris Jaungada naktī - 1682. gada 1. janvārī - Jelgavas pilī. Apbedīts alvas sarkofāgā. No apbedījuma saglabājušies arī skeleta kauli, bojāts galvaskauss un koka zārka atliekas. Sarkofāga restaurācija pabeigta 2010. gadā, apbedījums iesvētīts hercoga Jēkaba 400. dzimšanas dienā.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laiks Kurzemes un Zemgales hercogistē bijis iedvesmas avots daudziem literāriem, muzikāliem, tēlniecības, kino un teātra darbiem. 1979. gadā Aleksandrs Leimanis uzņēma filmu „Melnā vēža spīlēs”, bet 2001. gadā uz Dailes teātra skatuves tika uzvesta Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča dziesmu spēle „Tobago”.

Informācijas avoti:

Hercogs Jēkabs. Juškevičs, J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets, Rīga, 1993, 17.-34.lpp.

Jēkabs. Konversācijas vārdnīca. Rīga, 2000, 14309.-14311. slejas

Hercoga Jēkaba kolonijas. uzdevumi.lv, Latvijas izglītības portāls [tiešsaiste] [skatīts 2022.g.22.dec.]. Pieejams: https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/7-klase/kurzemes-un-zemgales-hercogiste-13283/re-701c7d66-168a-497d-a87e-ba6230c6fe12

Hercogs Jēkabs. rundale.net, Rundāles pils muzeja tīmekļa vietne [tiešsaiste] [skatīts 2022.g.22.dec.]. Pieejams:  https://rundale.net/kapenes/hercogs-jekabs-ketlers/

Jēkabs Ketlers. lv.wikipedia.org., Vikipēdija brīvā enciklopēdija [tiešsaiste] [skatīts 2022.g.22.dec.]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93kabs_Ketlers

No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam: virtuālā izstāde. archiv.org.lv, Latvijas Valsts arhīva tīmekļa vietne [tiešsaiste] [skatīts 2022.g.22.dec.]. Pieejams: http://www.archiv.org.lv/hercogiste/index.php?id=19