Grīnbergs Andris

Andris Grīnbergs dzimis Ventspils apriņķa Ugāles pagastā. Mācījies Zlēku pamatskolā, jau skolas laikā sācis rakstīt un bērnu laikrakstos publicēt dzejoļus. Mācoties Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, kļuva par rajona avīzes līdzveidotāju. Pēc tehnikuma beigšanas norīkots darbā uz Kandavas rajona avīzes “Sarkanā Kandava” redakciju. Bijis arī Limbažu rajona laikraksta “Padomju Zeme”, laikraksta “Padomju Kuldīga” līdzstrādnieks. Strādājis Latvijas radio Literāro raidījumu redakcijā.

Beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1976), strādājis laikrakstā “Cīņa” (1969-1990). Kopš 1990.gada bijis laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" korespondents Jēkabpilī. Žurnālistu savienības biedrs no 1975.gada.

No 1983.gada dzīvo Jēkabpilī. Kad sāk iznākt populārais laikraksts “Lauku Avīze” (tagad “Latvijas Avīze”), A.Grīnbergs tam gatavo materiālus par norisēm Austrumlatvijā. 2006.gadā 66 gadu vecumā viņš tiek nominēts par gada labāko „Latvijas Avīzes” žurnālistu.

Aktīvi iesaistījās Atmodas notikumos, ievēlēts par pirmo Latvijas Tautas frontes Jēkabpils nodaļas priekšsēdētāju. Bijis gan 1991.gada janvāra barikāžu, gan 1991.gada augusta puča notikumu aculiecinieks, par ko rakstījis presē.

1970.gadā klajā nāca A.Grīnberga pirmais dzejoļu krājums “Akotainā laime”. Tam sekoja krājums “Zaļām debesīm pieskarties” (1980) un prozas darbs “Starp vectēvu un mazmeitu” – stāstījums par Vandzenes ciema ļaudīm (1980). Atsevišķi autora dzejoļi un dzejoļu kopas publicēti žurnālos “Karogs”, “Liesma”, “Sieviete”, “Lauku Dzīve”, laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, “Skolotāju Avīze”, “Neatkarīgā Cīņa” u.c. Dziesmas ar A.Grīnberga vārdiem skanējušas radio un televīzijā.

Kopā ar citiem autoriem piedalījies vairāk nekā divdesmit dokumentālo aprakstu krājumu veidošanā, rakstījis scenārijus portretfilmām „Ak, pasaulīt!” (par Luciju Ķuzāni), „Dakteris Kiršbergs”, „Jēkabpils dižozols” (par Arvīdu Ozoliņu). Nozīmīgu darbu veicis jauno literātu izaugsmes veicināšanā (konsultants no 1960.gada) un pazīstamu rakstnieku literāro pasākumu organizēšanā Jēkabpilī.

2019.gadā klajā nāca A.Grīnberga grāmata “Kustinu dzīvi. 60 gadi žurnālista ceļos un neceļos”.

2019.gadā A.Grīnbergs kļuva par Gada jēkabpilieti. Apbalvojums piešķirts par 60 darba gadu ieguldījumu žurnālistikā, Sēlijas un Jēkabpils dzīves atainošanu publicistikā un grāmatu „Kustinu dzīvi”.

2020.gadā izdota viņa grāmata "Katru dienu ar piesitienu".

Bijis precējies ar žurnālisti un sabiedrisko darbinieci Māru Grīnbergu (1957-2016), meita – žurnāliste Sandra Paegļkalne.

Informācijas avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992, 119.lpp. ISBN 5899600349

Ar sirsnīgu pasākumu Jēkabpilī atvērta Andra Grīnberga grāmata “Kustinu dzīvi. 60 gadi žurnālista ceļos un neceļos”. jekabpilslaiks.lv, informatīvais portāls Jēkabpils Laiks [tiešsaiste]. Jēkabpils, 2019 [skatīts 2021.g. 1.apr.]. Pieejams: http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=27249&r=Jekabpils

Sveicam Gada jēkabpiliešus – Vitu Brikmani un Andri Grīnbergu! jekabpils.lv, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izdevums “Jēkabpils Vēstis” [tiešsaiste]. Jēkabpils, 2019 [skatīts 2021.g. 1.apr.]. Pieejams: https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2019/jekabpilsvestis2019-junijs-web.pdf