- Uzvārds Vārds Greste Jānis
- Dzīves dati 05.07.1876. – 02.02.1951.
-
Izglītība
Pleskavas pilsētas skola
Pēterburgas skolotāju institūts -
Darbs
Alsviķu Bejas skola (skolotāja palīgs)
Skolotājs Valmierā, Rīgā un Pēterburgā
Jelgavas 2. valsts vidusskola (skolotājs)
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Zemes bagātību pētīšanas institūts
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (zinātniskais līdzstrādnieks, muzeja pārzinis) - Profesija Skolotājs
- Apbalvojumi LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums (1946)
Jānis Greste dzimis Smiltenes pagastā pedagoga ģimenē. Pēc Pleskavas pilsētas četrgadīgās skolas beigšanas 1895. gadā sāka strādāt Alsviķu Bejas skolā par skolotāja palīgu. Pēc gada viņš nokārtoja eksāmenu un ieguva zemākās pakāpes skolotāja tiesības. 1903. gadā beidzis Pēterburgas Skolotāju institūtu.
Strādājis par skolotāju Valmierā un Rīgā, no 1900. līdz 1921. gadam – Pēterburgā, no 1922. līdz 1934. gadam – Jelgavas 2. valsts vidusskolā, kur izveidoja ķīmijas laboratoriju-muzeju. Veidojis arī skolu muzejus un derīgo izrakteņu muzejus Rīgā un Rundālē.
Pēc Pirmā pasaules kara, pirms darba Jelgavā, palīdzēja Kārlim Lambertam iekārtot Jēkabmiesta Valsts vidusskolu (Jēkabpils Valsts ģimnāzija), kā arī apmācīja jaunos skolotājus. Jēkabpilī pavadīto laiku pieminējis grāmatā “…Kā dzeņa vēders” (Liesma, 1977).
No 1936. gada strādāja Latvijas Zemes bagātību pētīšanas institūtā, piedalījās Zemes bagātību pētīšanas komitejas dibināšanā.
No 1946. gada bijis LPSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks. No 1946. gada līdz mūža beigām bijis LPSR ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta muzeja pārzinis. Savācis un apkopojis iespaidīgu derīgo izrakteņu – akmeņu kolekciju. Šie akmeņi atrodas vairāku muzeju pamatkolekcijā.
Publicējis rakstus par pedagoģijas jautājumiem, Latvijas derīgajiem izrakteņiem, atmiņas par Rūdolfu Blaumani. Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai par Latvijas kaļķakmeni un tā izmantošanas iespējām “Mūsu pelēkais dārgakmens” (1936, rež. Voldemārs Pūce).
1946. gadā J. Grestem piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.
Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos. Kapa pieminekli veidojis jēkabpilietis, tēlnieks Laimonis Blumbergs.
2017. gadā apgāds “Mansards” laidis klajā literatūrzinātnieka Andreja Grāpja veidoto fotoalbumu “Jānis Greste. Fotostāsts”. Tas aptver J. Grestes biogrāfiju, skolotāja, muzeju darbinieka un literāta plašo darbību no 20. gs. sākuma līdz 50. gadiem, kā arī līdz šim nepublicētus J. Grestes zīmējumus.
Informācijas avoti:
Latvijas Enciklopēdija, 2.sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. 650.lpp. ISBN 998494820x. ISBN 9984948226.
Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 140.lpp. ISBN 9984593134
Jānis Greste. Fotostāsts. Apgāda “Mansards” tīmekļa vietne [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2025. gada 13. janvārī]. Pieejams:
http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/508/janis-greste.-fotostasts/
