Stacijas priekšnieks

(Tautsaimniecība. Lauksaimniecība. Mežsaimniecība)
  • Uzvārds Vārds Grebže Jānis
  • Dzīves dati 1879. – 1939.
  • Izglītība Jēkabpils pilsētas skola
  • Darbs Zīlānu stacija (telegrāfists)
    Oļeņinas stacija (staciju priekšnieks)
    Ņeļidovas stacija (staciju priekšnieks)
    Žižicas stacija (staciju priekšnieks)
    Zubrovas stacija (staciju priekšnieks)
    Zīlānu stacija (stacijas priekšnieka palīgs, stacijas priekšnieks)
    Krustpils stacija (staciju priekšnieks)
    Pļaviņas stacija (staciju priekšnieks)

Jānis Grebže absolvējis Jēkabpils pilsētas skolu. 1902. gadā sācis strādāt par telegrāfistu  Zīlānu stacijā. No 1904. gada novembra – staciju priekšnieks Oļeņinas, Ņeļidovas, Žižicas un Zubrovas stacijās. 1919. gada sākumā boļševiki J. Grebži pazemināja amatā un nosūtīja uz Zīlāniem par vecāko stacijas priekšnieka palīgu. 1919. gada martā kļuvis par Zīlānu stacijas priekšnieku.

Kad lielinieki tika padzīti no Atašienes, Grebže saveda kārtībā telefona tīklu un atklāja dzelzceļa satiksmi ar Atašieni. Tikpat enerģiski Grebže rīkojās Zīlānu stacijā ar aizturēto lielinieku lokomotīvi un sešiem ledus vagoniem, kas bija vienīgie satiksmes uzturēšanai starp Aiviekstes upi, Krustpili, Atašieni un Trepi, kamēr pēc Krustpils atbrīvošanas no Aiviekstes upes izcēla nogrimušās tilta fermas daļas.

1919. gadā, kad fronte atradās pie Atašienes un Trepes, Krustpilī neapzinīgi dzelzceļa kalpotāji uzsāka streiku, ko Grebže likvidēja. Šāds streiks varēja izvērsties ļoti postošs valsts tapšanas un atbrīvošanas laikā. Sociāldemokrāti un citi kreisie spēki Grebžem to ilgi nespēja piedot. Pēc lielinieku padzīšanas Grebže pildīja Krustpils stacijas priekšnieka amata pienākumus.

Grebžes atrašanās Krustpils stacijas priekšnieka amatā vērtēta pretrunīgi. Uzņēmība un atbildība mijās ar visatļautību un konfliktēšanu ar dzelzceļnieku arodbiedrībām. Reiz medību organizēšanai Grebže norīkojis lokomotīvi un bez sazināšanās ar citām stacijām devies mežā medīt lapsas, bet lokomotīvi atstājis uz sliedēm neapsargātu.

1932. gadā satiksmes ministrs Grebži pārcēla uz Pļaviņām par stacijas priekšnieku.

1939. gada sākumā savā darba kabinetā Grebže izdarīja pašnāvību nošaujoties. Apbedīts Ķaupu kapos.


Informācijas avoti:

Bērziņš, Spodris. Krustpils hronikas. Jēkabpils : Rēzekne : Latgales druka, 2017. 607.-608.lpp. ISBN 9789934192449

Jānis Grebže. Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta datubāze “Latgales dati” [tiešsaistes resurss]. Daugavpils [skatīts 2025. gada 10. janvārī]. Pieejams:

http://latgalesdati.du.lv/persona/10086

Otto Grebže. “Latvju Māksla”, Nr.1, 1993, 1.janv. Pieejams:

https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:995733|article:DIVL935|query:OTTO%20GREB%C5%BDE%20Otto%20Greb%C5%BEe%20|panel:pa