Birzenieks Aleksandrs

Aleksandrs Birzenieks dzimis Rīgā. 1921. gadā beidzis Latvijas Universitāti (LU), uzreiz kļūstot par asistentu LU Būvkonstrukciju katedrā. Papildinājies Vācijā, Francijā, Itālijā.

No 1923. gada kopā ar citiem arhitektiem veidoja Brāļu kapu memoriālo ansambli. Līdzautors Dzintaru koncertzāles projektam.

Pēc A. Birzenieka projekta celta 1931. gada VII vispārējo dziesmu svētku un 1933. gada VIII vispārējo dziesmu svētku estrāde Esplanādē, IX Dziesmu svētku estrāde Uzvaras laukumā.

Līdzautors Trikātas evaņģēliski luteriskās Sv. Jāņa baznīcas atjaunošanas projektam (1924). Projektējis Raiņa kapu vārtus (1929), Latviešu strēlnieku pieminekli Tartu (1930), pieminekli bojāgājušajiem latviešu jūrniekiem Skotijā (1936), Latvijas zāli Tautu Savienības pilī Ženēvā (1938). Bijis līdzautors piemi­ņas kompleksam revolucionāriem Rīgā, Matīsa kapos (1960); par šo projektu saņēmis LPSR Valsts prēmiju.

Laikā no 1924. līdz 1936. gadam projektējis vairākus pieminekļus Pirmajā pasaules karā kritušo piemiņai – Babītē, Daugavpilī, Tirzā u.c.

Arhitekts 1925. gadā atklātajam piemineklim Latvijas brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai “Kritušiem par Tēviju” (piemineklis celts par ziedojumiem; padomju laikā nopostīts un atjaunots 1992. gadā).

Strādājis Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Politehniskajā institūtā, LU. 1945. gadā kļuvis par arhitektūras zinātņu kandidātu.

1939. gadā piešķirts Atzinības krusts (IV šķira).

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Informācijas avoti:

Latvijas Enciklopēdija, 1. sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. 689. lpp., ISBN 998494820x. ISBN 9984948218.

Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. 2. izd. [Rīga] : Multineo, [2006], 78. lpp.

Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaistes resurss]. [skatīts 2024. gada 18. janvārī]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis_(J%C4%93kabpils)