Bauers-Zemgalis Kārlis

Maigonis Bauers dzimis Jēkabpilī sedlinieka Antona Bauera un viņa sievas Līnas ģimenē, Maigonim bija trīs brāļi. Mācījies Jēkabpils pamatskolā un ģimnāzijā.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu Bauers sāk studēt mūziku pie komponista Jāņa Norviļa, vijoļspēli pie mūziķa Kārļa Veilanda, beidzis Zeltmata dramatiskos kursus, aktiermeistarību apguva arī pie režisoriem Ernesta Feldmaņa un Kristapa Lindes. Otrais pasaules karš izjauca ieceri iestāties konservatorijā.

Kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz ārzemēm. Baidoties, ka viņu var iesaukt vācu armijā, jo Bauers ir vāciskas izcelsmes uzvārds, viņš uzvārdam pielika papildinājumu – Zemgalis. Pēc kara jaunais mūziķis nokļuva Rietumeiropā, apguva dziedāšanu pie speciālistiem Vīsbādenē, Minhenē, Bernē, Milānā. Vēlāk tika angažēts Bernes, bet no 1967. gada – Bāzeles operā. Kristītajā vārdā – par Maigoni – visu dzīvi viņu sauca sieva Paula. Viņi iepazinās Bernes operā, kur kopā nostrādāja desmit gadus. Viņa bija aktrise un dziedātāja – soprāns no Austrijas, viņš – bass.  

1961. gadā Bernē dziedātājs iepazinās ar Zentu Mauriņu. Sākās viņu sarakste un daudzās tikšanās. Z. Mauriņas mudināts, dziedātājs izvērta koncertdarbību ASV, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā – visur, kur vien dzīvoja trimdas latvieši. Ar priekšnesumiem piedalījies latviešu saietos un Dziesmu svētkos. Viņš ir kuplinājis visas Z. Mauriņas goda reizes. K. Baueram-Zemgalim bija tuva draudzība arī ar Z. Mauriņas dzīvesbiedru Konstantīnu Raudivi, mākslinieks piedalījās viņa slavenajos „balsu” eksperimentos.

Muzikologs Oļģerts Grāvītis uzsver, ka K. Bauera-Zemgaļa augstākais ieguldījums nacionālās mūzikas kultūrā ir par paša līdzekļiem savāktās un iedziedātās gandrīz visas (100 no 108), agrāk pat nedzirdētas un nepelnīti aizmirstas Jāzepa Vītola solo dziesmas.

Diemžēl Latvijā profesionāli nevainojamais vokālists palika neiepazīts, jo tā laika sarakstos bija atzīmēts kā padomju sabiedrībai nevēlams un aizliedzams.

Līdz 20. gs. 90. gadiem, kamēr Latvija neatguva neatkarību, viņam nebija nekādu kontaktu ar dzimteni.

K. Bauera-Zemgaļa vēlēšanās bija – lai urna ar viņa pelniem tiktu apglabāta dzimtās Jēkabpils kapsētā. Dziedātājs aizgāja mūžībā Bāzelē, Šveicē.
2014. gada vasarā, klātesot atraitnei Paulai, Jēkabpils pilsētas kapu kapličā notika atvadīšanās no Kārļa Bauera-Zemgaļa. Urna ar viņa pelniem nu radusi mūža mājas dzimtajā zemē.

Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 137. lpp. ISBN 9984593134

Berķe, I. Kārļa Bauera-Zemgaļa piemiņai. Brīvā Daugava, Nr. 78, 2014, 17. jūlijs, 3. lpp. ISSN 1407-9828

Knaģis, I. Mans klasesbiedrs. Brīvā Daugava, Nr. 72, 2004, 29. jūnijs, 4. lpp. ISSN 1407-9828

Kārlis Bauers-Zemgals. Video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne YouTube [tiešsaiste]. [skatīts 2023. gada 30. decembrī]. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=fouENifVOUI