Barisons Pēteris

Pēteris Barisons dzimis Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta Skudrās zemnieka ģimenē. Zēna interesi par mūziku pamanīja viņa tēvocis Pēteris Skudra, un viņa vadībā zēns apguva cītaras, vijoles, ģitāras un mežraga spēles prasmi. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās. 1918. gada maijā, atgriežoties dzimtenē, Barisoni māju vietā atrada krāsmatas, kādreiz ziedošo dārzu vagoja tranšejas un granātu izvandītas bedres.

P. Barisons komponēja muzikālos pavadījumus teatrāliem uzvedumiem, kas tika iestudēti Sēlpils Raiņa klubā bijušās Vecsēlpils muižas kompleksā. Tolaik itin bieži nācās mērot garus ceļa kilometrus no savas saimniecības, bet arī tas radošajai personībai deva pārdomu brīvību un rūdījumu.

1923. gada rudenī P. Barisons devās uz Rīgu, kur mācījās Ernesta Vīgnera dibinātajā un vadītajā Fonoloģijas institūtā. Pēc tā beigšanas 1926. gadā ieguva mūzikas skolotāja tiesības.

Vēlāk P. Barisons studēja Latvijas Konservatorijā, kuru 1934. gadā absolvēja divās specialitātēs: diriģēšanā (pie Jāzepa Vītola) un kompozīcijā (pie Jāņa Mediņa). Vadījis korus Jelgavā un Rīgā. 1936.-1937. gadā Latvijas Nacionālās operas diriģents. No 1936. gada – Latvijas Konservatorijas pasniedzējs, no 1944. gada – Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) kompozīcijas katedras un diriģēšanas klases vadītājs, no 1945. gada – LVK profesors. Komponistu savienības biedrs no 1944. gada.

P. Barisons ir vēlīnā romantisma pārstāvis latviešu mūzikā. Līdzās simfoniskajam un vokālsimfoniskajam žanram, kuriem P.Barisona jaunradē ir centrālā vieta, pie latviešu mūzikas zelta fonda pieder arī viņa kora dziesmas (piemēram, svinīgā un emocionāli uzlādējošā “Dziesmai šodien liela diena” u.c.) un tautasdziesmu apdares (“Aiz ezera balti bērzi”, “Es meitiņa kā rozīte” u.c.). Komponējis vokālo un instrumentālo kamermūziku. Bez P. Barisona mūzikas nav iedomājami nevieni Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.

P. Barisons miris pēkšņā nāvē dzimtajā Sēlpils pagastā 43 gadu vecumā, apglabāts Sēlpils kapsētā. Viņa miršanas vietā pie t.s. Barisona priedes uzlikts komponistam veltīts piemiņas akmens. Pie mākslinieka kapa uzstādīts tēlnieka Laimoņa Blumberga veidotais piemineklis.

1974. gadā komponista dzimtajās mājās atvērts Barisona muzejs.

2007. gadā ir izdota komponista autobiogrāfija “Pa pagātnes tekām. Dienasgrāmata 1915-1947”, papildināta ar kompaktdisku, kurā klausāma P. Barisona mūzika.

Šī izdevuma izveidē aktīvi līdzdarbojās komponista dēls pianists Gunārs Barisons.

Informācijas avoti:

Latvijas Enciklopēdija, 1. sēj., Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. 534. lpp., ISBN 998494820x. ISBN 9984948218.

Vikipēdija, brīvā enciklopēdija [tiešsaiste]. [skatīts 2023. gada 30. decembrī]. Pieejams: 
https://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93teris_Barisons

Kusiņa-Šulce, L. Spārnotas ilgas nes. Mājas Viesis, 2007, 29. jūnijs, 28.-29. lpp. ISSN 1691-0931