Baltmane Emma

Emma Marta Ertnere dzimusi Krustpilī. Jau mācoties Jēkabpils Marijas skolā, guvusi teicamas sekmes zīmēšanā, tāpēc skola sagādāja atbalstu izglītības turpināšanai Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kam jaunietes vecāki tomēr nepiekrita.

Glezniecība tika apgūta sākotnēji patstāvīgi pašmācības ceļā, vēlāk, 1925.-1927. gadā, papildinājusies profesora žanrista Sergeja Vinogradova mākslas studijā Rīgā.

E. Baltmanes dzīvesbiedrs bija Kārlis Baltmanis (1882-1937), Krustpils pilsētas galva 20. gs. 20. gados . Pazaudējot agri vīru, lielāko mūža daļu nodzīvoja viena. Viņas pasaules uzskats balstījies kristīgajā pārliecībā, ko māksliniece neslēpa arī padomju gados. Gleznotāja bija neparasti iejūtīga, ar lielu gribasspēku apveltīta personība. Vairākkārt tikusies ar prezidentu Kārli Ulmani, ap sevi pulcinājusi latviešu inteliģences pārstāvjus.

No 1927. gada – Neatkarīgo mākslinieku vienības, no 1945. gada – Padomju Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Aktīvi iesaistījās izstāžu dzīvē no 1926. gada. 1928. gadā piedalījās Latvijas 10 gadu pastāvēšanas jubilejas izstādē.

Emma Baltmane bija pirmā māksliniece, kura visu mūžu nodzīvoja Krustpilī un savu talantu veltīja dzimtajai pilsētai un tās ļaudīm. Viena no pirmajām latviešu glezniecībā, kura pievērsusies mazpilsētu ainavu gleznošanai. Popularitāti ieguvusi 1930. gadu vidū ar gleznotiem Krustpils tirgus skatiem. Gleznojusi reālistiski impresionistiskā garā, veiksmīgi uztvērusi formu, telpu, gaismojumu un kolorītu. Māksliniece gleznojusi ainavas, klusās dabas un ziedus, kopumā ap 1300 gleznu. Savus darbus dāsni dāvināja laikabiedriem. Daudz darbu privātkolekcijās, vairāku darbu atrašanās vieta un stāvoklis nav zināms.

1936. gada 16. novembrī Krustpils dzelzceļa tilta atklāšanā E. Baltmanes glezna “Krustpils dzelzceļstacija” tika uzdāvināta satiksmes ministram inženierim Bernhardam Einbergam (gājis bojā 1945. g. Štuthofas koncentrācijas nometnē). Savukārt Valsts prezidentam K. Ulmanim Krustpils un Jēkabpils pilsētas galvas Kārlis Salmiņš un Teodors Ermansons dāvināja E. Baltmanes gleznu, kurā bija attēlots jaunais tilts. Gleznas turpmākais liktenis nav zināms.

Mirusi 1969. gadā. Apbedīta Krustpils Kapeles kapos.

1983. gadā pie Emmas Baltmanes mājas Rīgas ielā 202a, Jēkabpilī, izvietota tēlnieka Laimoņa Blumberga veidotā piemiņas plāksne.

Informācijas avoti:

Gailīte, Anna Skaidrīte. Es stāstu par savu pilsētu. [Jēkabpils] : Jēkabpils pilsētas pašvaldība, 2020. 107. lpp. ISBN 9789934232145

Jēkabpils. Jēkabpils : Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 137. lpp. ISBN 9984593134

Bērziņa, Iluta. Pieminekļi – tautas atmiņa. Brīvā Daugava, Nr.125, 2016, 1.nov., 6.lpp. ISSN 1407-9828

Šodien atklāj tiltu, kas vieno Vidzemi un Latgali ar Zemgali un Kurzemi. Jaunākās Ziņas, Nr.261, 1936, 16.nov. 1., 3.lpp. Pieejams:
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:276108|article:DIVL5|query:%C5%A0odien%20atkl%C4%81j%20tiltu%20

Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta datubāze "Latgales dati" [tiešsaistes resurss]. Daugavpils [skatīts 2023.gada 23.nov.]. Pieejams: http://latgalesdati.du.lv/persona/56

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā kolekcija “Zudusī Latvija” [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2023.gada 23.nov.]. Pieejams: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27092/