Aparnieks Artūrs

Artūrs Aparnieks dzimis Beļavas pagastā (pēc citiem datiem – Sarkaņu pagastā). Beidzis pagastskolu un Jēkabpils tirdzniecības skolu, Zveņigorodas komercskolu, turpinājis izglītību Rīgas Politehniskā institūta inženieru zinātņu nodaļā.

1915. gada maijā brīvprātīgi iestājies Nikolaja kara inženieru skolā, pēc tās beigšanas no 1916. gada dienējis Rēveles jūras cietoksnī, bijis inženieru karaspēka virsnieks. 1917. gada maijā pārcelts uz Sevastopoles cietokšņa jūras mīnu bataljonu. 1918. gada sākumā atvaļināts slimības dēļ. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Krimā, kādu laiku Ukrainas hetmaņa Skoropadska karaspēkā.

1918. gada maijā atgriezies Latvijā. Pēc pusgada iestājies krievu Ziemeļarmijā Judeņiča spēkos, dienējis Bulaka-Balahoviča apvienotās grupas operatīvajā štābā, bijis jātnieku sapieru izlūku komandas priekšnieks. No turienes pārgājis uz Igaunijas armiju, kurā palicis līdz 1919. gada aprīlim. Piedalījies kaujās ienaidnieka aizmugurē, kur uzspridzinājis vairākus tiltus, pārrāvis stratēģiski svarīgu dzelzceļa līniju. 5. aprīlī piedalījies Gdovas ieņemšanā, kur sabojājis telegrāfa līniju, uzspridzinājis divus dzelzceļa tiltus un zem ienaidnieka bruņuvilciena uguns ielauzies stacijā. Apbalvots ar Vladimira IV šķiras un Jura IV šķiras ordeni, Igaunijas Brīvības krustu.

1919. gada aprīlī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, iecelts par Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri. Saformējis savu vienību un vadījis to kaujās pret lieliniekiem Vidzemē un Latgalē, paaugstināts par kapteini.

1919. gada maija beigās Aparnieks ar savu partizānu vienību pie Valmieras nemanīts izlavījās cauri frontes līnijai un nokļuva līdz Cēsīm, 31. maijā pilsētu ieņēma. Virzoties tālāk uz Latgali, 7. jūnijā straujā triecienā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā rajonā līdz papildspēku pienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu. Par šīm cīņām 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

1919. gada vasarā pārcelts uz armijas Tehnisko pārvaldi. Bermontiešu uzbrukuma dienās saformējis 1. partizānu pulku un piedalījies kaujās no Rīgas līdz Lietuvas robežai. 10. novembrī ielauzās ienaidnieka pozīcijās Torņakalnā, 11. novembrī izsita ienaidnieku no Švarcmuižas. 17. novembrī ar savu pulku ielauzās pretinieka aizmugurē, izraisīja paniku un vairākas dienas ilgās cīņās būtiski atviegloja Jelgavas atbrīvošanu 21. novembrī.

Pēc bermontiešu satriekšanas atgriezies Tehniskajā pārvaldē, 1919.-1920. gadā bijis tās priekšnieks. 1921. gadā pārgājis uz virsnieku kursiem, noorganizējis inženieru nodaļu.

Atvaļināts 1922. gada februārī. Piešķirtas Lejas ūdensdzirnavas Krāslavā, kuras izveidojis par plašu rūpniecības uzņēmumu. Studējis inženierzinātnes Latvijas Universitātē. No 1928. gada bijis Krāslavas pilsētas domes deputāts. 1940. gadā atgriezies armijā, iecelts par Latgales kara apgabala priekšnieku.

1940. gada 20. augustā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem. Kara sākumā no Daugavpils cietuma pārvests uz Krasnojarsku, tur par mēģinājumu organizēt sacelšanos notiesāts vēl uz pieciem gadiem. Atbrīvots 1953. gada aprīlī, līdz 1956. gada jūnijam atradies izsūtījumā Krasnojarskas apgabala Ziemeļjeņisejskā.

1956. gadā atgriezies Latvijā, bijis būvinženieris institūtā “Pilsētprojekts”. Panācis atļauju izceļot pie ģimenes uz ārzemēm. 1966. gada jūnijā ieradies ASV, kur apmeties meitas ģimenē Sanfrancisko. Mūžībā aizgājis 1968. gada maijā.

Informācijas avoti:

Bērziņš, Spodris. Krustpils hronikas. Jēkabpils : Rēzekne : Latgales druka, 2017. 198.lpp. ISBN 9789934192449

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze [tiešsaistes resurss]. [skatīts 2024. gada 1. novembrī]. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=58

Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta datubāze “Latgales dati” [tiešsaistes resurss]. Daugavpils [skatīts 2024. gada 1. novembrī].
Pieejams: http://latgalesdati.du.lv/persona/69

TILDE tiešsaistes portāls “Letonika.lv” : Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca  [tiešsaistes resurss] Rīga [skatīts 2024. gada 1. novembrī].
Pieejams: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&cid=35152