Aizupe Velta

Velta Aizupe dzimusi Bebrenes (tagad Rubenes) pagasta Maldoņos.

Mācījusies Aizupes 4-gadīgajā pamatskolā un Bebrenes 7-gadīgajā skolā. Mācības turpināja Bebrenes veterinārajā tehnikumā. 1958. gadā sāka studijas Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un lauksaimniecības pamatu fakultātē. Mācījusies teicami, rakstījusi dzeju, dzejoļi tika publicēti rajona avīzē.

1973. gadā Velta kļuva par Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Stučkas (tagad Aizkraukle) rajona nodaļas vadītāju, šajā darbā nostrādājot astoņus gadus. Piepelnījusies pasniedzot stundas vakarskolā, vadot pulciņu Pionieru namā, piestrādājot par apdrošinātāju. Velta pamazām izveidojās arī par žurnālisti. Sākumā rakstījusi Stučkas rajona laikrakstam „Komunisma Uzvara”, tad pārgāja uz Ogres rajona laikrakstu „Padomju Ceļš”. Viņai iepatikās rakstīt, intervēt, sarunāties ar cilvēkiem.

70. gadu sākumā aizsākās arī V. Aizupes literātes darbība. Viņas dzejoļus un pasakas, tēlojumus un miniatūras regulāri publicēja gan vietējie, gan republikas preses izdevumi, žurnāli. Viņa iesaistījās literārajā apvienībā „Daugavas Dardedze”, kuras kurators bija dzejnieks Imants Auziņš, tika rīkoti pasākumi, literārie vakari, notika dalība Dzejas dienās. Ar V. Aizupes dzeju sacerētas arī vairākas dziesmas.

Aizupe sākotnēji bijis Veltas radošais pseidonīms, vēlāk tas tika oficiāli noformēts par viņas uzvārdu.

V.Aizupes dzeja publicēta grāmatās:

Ceļš uz sevi (1993), Starp divām saulēm (1998), Uz gaismas pusi (2016), Tava un mana Sēlija (vairāku autoru darbi; 2015).

Informācijas avoti:

Velta Aizupe. Latvijas un latviešu literatūras vortāls. [tiešsaistes resurss]. Rīga [skatīts 2024. gada 31. oktobrī]. Pieejams:

https://www.literatura.lv/personas/velta-aizupe