Aistars Ernests

Ernests Aistars (arī Aisters) (līdz 1936. gadam īsajā vārdā Ernests Anševics) dzimis Užavas pagasta Sārnates Tomdēlos saimnieka ģimenē.

1920. gadā absolvējis Ventspils ģimnāziju. 1929. gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu, 1930.-1934. gadā studējis tās pašas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā.

No 1923. gada strādājis par skolotāju Ludzas vidusskolā, Dobeles vidusskolā, Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, 1930.-1935. gadā – Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, pēc tam Rīgas skolotāju institūtā (1935-1939 Rīgā, 1939-1940 Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940-1944; 1943./1944. māc. gadā bijis direktors).

1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Līdz 1949. gadam bijis Augsburgas bēgļu nometnes Ausekļa latviešu ģimnāzijas direktors. 1949. gadā izceļojis uz ASV, kur Čikāgā bijis dzelzceļa darbinieks. Pēc aiziešanas pensijā no 1967. gada dzīvojis Kalamazū, Mičiganā. Strādājis par skolotāju Garezera latviešu vasaras vidusskolā.

Pirmā publikācija – stāsts “Tā vairs nevar” žurnālā “Saucēja Balss” (1921, 1.nr.).  Rakstījis par pedagoģijas jautājumiem, literāras apceres.

E. Aistera darbos – stāstā “Vēju saucējs” (1946), romānā “Sirēna” (1949), “Plosti” (1952), “Sapnis saules logā” (1959), “Savā zemē” (1978, PBLA Kultūras fonda balva 1979; Latvijā – 1990), “Gaismu sauca” (1980), “Sāksim vēlreiz” (1985) – atspoguļoti dažādi Latvijas vēstures periodi, pievēršoties galvenokārt vēstures griežu situācijām un nācijas spējai tajās izdzīvot. Romānos “Aiza” (1963), “Tu nāci naktī” (1967), “Evita” (1970), “Goda diena” (1973), “Adatas ēnā” (1975), “Šoreiz ar īsto” (1987) nedaudz didaktiski tēlota jaunās paaudzes patieso vērtību atrašana un iedzīvošanās svešatnes vidē.

Mūžībā aizgājis 98 gadu vecumā Kalamazū, Mičiganas štatā, ASV.

Informācijas avoti:

Bruņeniece, Ilga. Jaunjelgava. Rīga : Jaunjelgavas novada dome, 2018. 126.lpp. ISBN 9789934511509

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003. 16.lpp. ISBN 9984698483