Laikraksta ekspedīcija* no šī nama (toreiz Lielā iela 75) izplatīja tikai vienu, bet ļoti nozīmīgu – pašu pirmo laikraksta numuru. Bija paredzēts laikrakstu izdot nedēļu iepriekš, bet tā atbildīgais redaktors - agronoms Jānis Lejiņš – aizkavējās ārzemju ceļojumā, tādējādi laikraksts tipogrāfijas telpas atstāja 1923.gada 12.oktobrī. “Jēkabpils Vēstnesis” bija pirmais privātais laikraksts Latvijā, kurš drukāts jaunajā ortogrāfijā (ar latīņu burtiem).
(*ekspedīcija- nodaļa iestādē, kur pieņem vai nosūta dokumentus, preces)
Šajā ēkā atradusies Jēkabpils Izglītības biedrība, Krājaizdevu sabiedrība, Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Jēkabpils bērnu mūzikas skola, Jēkabpils rajona Centrālās bibliotēkas metodiskā nodaļa un fonotēka. Vēsturiskā ēka 20.gadsimta beigās tika nojaukta, atbrīvojot vietu tagadējam veikalam “Beta”.
1923.gads. Tikai pirms pieciem gadiem bija beidzies Pirmais Pasaules karš, tikai piecus gadus jauna bija Latvijas valsts. Lai tā atjaunotos un pilnveidotos visās jomās, bija vajadzīgi pašaizliedzīgi un ideālu pārpilni cilvēki. Un Jēkabpilī tādi atradās – tika nodibināta komanditsabiedrība “Jēkabpils Vēstnesis”, lai izdotu vietējo laikrakstu. Tas bija pirmais mēģinājumus tuvējā apkārtnē un gandrīz vai visā valstī. Nepieciešamie līdzekļi tika savākti, katram komandītsabiedrības loceklim iemaksājot vismaz vienu paju 20 latu apmērā.
1923.gada 12.oktobrī pie lasītājiem devās pirmais jaunā- bezpartejiskā nedēļas laikraksta “Jēkabpils Vēstnesis” numurs. Galvenā redaktora pienākumus uzņemas agronoms Jānis Lejiņš-Leja. Vēl pie izdevuma tapšanas idejas strādā: Pēteris Lapiņš (vēlāk pārceļas uz dzīvi Rīgā), vidusskolas skolotājs V.Priednieks (vēlāk pārceļas uz dzīvi Valkā), ārsts Jānis Pusbarnieks, Emīls Knaģis, Latvijas bankas Jēkabpils nodaļas priekšnieks Fricis Skujskubris, toreizējā Jaunjelgavas apriņķa priekšnieks un aizsargu pulka komandieris Jānis Lācis, Pēteris Rācenis, Ernests Pāvuliņš, E.Martinsons, A.Breņķis, R.Zembergs, V.Bubenāns, Alberts Kārlis Drukerts. Pirmajā pusgadā lasītāju skaits ir neliels, bet jau pēc gada tas ir divas ar pusi reizes lielāks, pārsniedzot pat daža laba Rīgas laikraksta tirāžu. Gandrīz visi laikraksta darbinieki strādā bez jebkādas atlīdzības.
“Jēkabpils Vēstneša” 1923.gada otrajā numurā lasāms:
12.oktobris Jēkabmiestā bija sensācija. Bija piektdienas diena un lija smalks lietus. Bet kas tad tur par brīnumu: piektdienas taču ir katru nedēļu pa vienai un lietus arī, paldies Dievam, slacina ielas šogad, lai putekļi nebūtu. Jā, bet sensācijai tomēr bija savs iemesls – tanī dienā iznāca “Jēkabpils Vēstnesis”. Jau no paša rīta bija novērojama liela ļaužu pulcēšanās ap “Kultūras Balss” veikalu un ap avīžu iznēsātājiem. Izrādās, ka avīzes vēl nav. Uzbudinājums ar katru stundu pieņēmās un draudēja izvērsties par kaut ko briesmīgu, nu vismaz par tādu notikumu kā zemestrīce Japānā.
Nevar šaubīties, ka notikumi būtu bijuši lieli, ja taisni pulksten 12 dienā nebūtu parādījies uz tirgus laukuma puika un uzkliedzis: “Jēkabpils Vēstnesis"!
Jēkabpils Vēstnesis, Nr.2 (1923, 19.okt.), 3.lpp.
"Jēkabpils Vēstneša" Avīzes pirmais redaktors Arī Pēteris Lapiņš Latvijas bankas Jēkabpils nod. Latvijas Bankas Jēkabpils
1.numurs Jānis Lejiņš (1897-1982). (1890-1971) strādāja priekšnieks Fricis Skujskubris nodaļas darbinieks
Foto: no JPB arhīva pie laikraksta idejas. (1873-1950). Emīls Knaģis (1888-1941).
Foto: no JPB arhīva Foto: no JPB arhīva Foto: no JPB arhīva
Redakcija atvainojas par kļūdām avīzes "Jēkabpils Vēstneša" reklāma Iļģuciema alu pazina arī tajā laikā, kad dzima
1.numurā "Jēkabpils Vēstnesis"
Redakcija atvainojas par laikraksta Ieraksts par "Jēkabpils Vēstnesi" kritikas Nākamajā dienā pēc "Jēkabpils Vēstneša'
iznākšanas aizkavēšanos un grāmatniecības žurnālā "Latvju 1.numura iznākšanas notika Jēkabpils
Grāmata" (1924, Nr.1) Izglītības biedrības jauno telpu atklāšana
Ēka Brīvības ielā 145. XX gs. 80-tie gadi Brīvības iela 145. 1995.gads. Avīzes pirmā redaktora Jāņa Lejiņa
Foto: S.Purviņa Foto: V.Purviņš autogrāfs
