2. decembrī Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā notika tas klusais brīnums, ko nevar ne iesaukt, ne izplānot — tas vienkārši atnāk, kad satiekas īstie cilvēki! Ārā sniega vairs nav, Ziemassvētku sajūtas atkal kaut kur klīst aiz horizonta… bet Jēkabpils 3.vidusskolas 2.a klase kopā ar skolotāju Mārīti Viļumu ienāca bibliotēkā tā, it kā līdzi būtu atnesuši visu ziemas maģiju, kas šim rītam pietrūka. Lasījām “Ziemassvētku vecīša pastkasti”, un bērni klausījās tik uzmanīgi, it kā katrs vārds būtu maza gaismiņa viņu plaukstās. Bērni dziedāja draudzības dziesmu… un tur, tajā brīdī, Rūķītes sirds tiešām ietrīsējās. Ne jau no sniega, ne no piparkūku smaržas — bet no cilvēk siltumā, kas aizpilda visu, ko decembris šogad nedod! Vēl rakstījām eņģeļu vēstulītes draugam, un bērnu rokraksti atgādināja pavedienus, ar kuriem sašust pasauli kopā – maigāk, mīļāk, tuvāk!
Šis rīts bija emocionāli dziļš un patiesi aizkustinošs un par to liels paldies skolotājai Mārītei Viļumai, kura prot ienest gaismu pat vispelēkākajā decembrī, un klasei, kuras sirds siltums aizstāja visu, ko šogad nesniedz sniegpārsliņas!
