Iesākot rakstnieka, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera (1876–1937) 150. jubilejas gadu, Jāņa Akuratera muzejs sadarbībā ar Jēkabpils Vēstures muzeju aicināja uz zinātnisku konferenci “Jānim Akurateram – 150. Dzejnieks un laikmets”, kas norisinājās 13. janvārī Rīgā un 14. janvārī Jēkabpilī.
Konferences programma šeit <<<
Jāņa Akuratera devums ir nozīmīgs gan latviešu literatūras vēsturē, gan Latvijas valsts tapšanā. Kārlis Skalbe viņu ir nodēvējis par “laikmetu saucēju”. Konferencē tiks aplūkota gan Jāņa Akuratera loma Latvijas vēstures notikumos, gan viņa daiļrades poētika un tematika, gan arī pētījumi par dzejnieka biogrāfiju un dzīvestelpu. Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies vēsturnieki, mākslas zinātnieki, filozofi, literatūrzinātnieki un muzeju speciālisti.
Konference sākās dzejnieka 150. dzimšanas dienā 13. janvārī plkst. 14.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a).
Konferences pirmā sesija “Vērtības un idejas. Valsts, demokrātija, māksla. Brīvība un skaistums” bija veltīta Akuratera idejiskajam un sabiedriskajam mantojumam. To atklāja vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja speciālists Jānis Tomaševskis ar referātu ““Lai dzīvo brīva apvienota Latvija!” – Jānis Akuraters un Latviešu pagaidu nacionālā padome”. Žurnālists Eduards Liniņš uzstājās ar priekšlasījumu “Demokrātija, radio un Jānis Akuraters”, jo Jānis Akuraters bija Rīgas Radiofona direktors no 1930. līdz 1934. gadam. Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere iepazīstināja ar tēmu “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.
Literatūras zinātniece Ausma Cimdiņa savā referātā runāja par Zentas Mauriņas un Jāņa Akuratera literāro sadarbību. Zenta Mauriņa bija gan Akuratera darbu tulkotāja vācu valodā, gan arī viena no pirmajām Jāņa Akuratera darbu precīzākajām vērtētājām Eiropas literatūras virzienu un tendenču kontekstos. Filozofs Vents Sīlis nolasīja referātu “Iekšējā suverenitāte un valstiskums”. Savukārt literatūrzinātnieks, RTU Liepājas Akadēmijas profesors Edgars Lāms runāja par tēmu “Jāņa Akuratera ideālsapņi par kultūru, tautu un valsti”. Konferences sesiju noslēdza filozofes Skaidrītes Lasmanes priekšlasījums “Laikmets un laikmetīgums: Jāņa Akuratera pēdējā publikācija”.
14. janvārī plkst. 11.00 konference turpinājās Jēkabpils Vēstures muzejā (Krustpils pilī, Rīgas iela 216b).
Jānis Akuraters ir dzimis netālu no Jēkabpils – tagadējā Ābeļu pagastā “Jaunzemju” mājās. Pēc septiņiem gadiem viņa tēvu mežsargu pārcēla uz citām mājām – “Beitāniem”, kas atrodas netālu no Biržiem, tagadējā Salas pagastā. Tur pagāja dzejnieka skolas gadi un jaunība. Skolas gaitas Jānis Akuraters uzsāka vietējā pagastskolā un turpināja Jēkabpils pilsētas skolā. Dzimtās puses daba un cilvēku likteņi ir daudzu Jāņa Akuratera darbu iedvesmas avots.
Jēkabpils Vēstures muzejā pirmā konferences sekcija bija veltīta tēmai “Jāņa Akuratera daiļrades poētika”. Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, literatūrzinātnieks Raimonds Briedis savā referātā analizēja Jāņa Akuratera dzejas atskaņu sistēmas savdabību. Literatūrzinātniece Sandra Ratniece priekšlasījumā runāja par literārā jūgendstila poētikas iezīmēm Jāņa Akuratera daiļradē.
Otrās sesijas tēma bija “Jānis Akuraters un laikabiedri, un Akurateru dzimta”. Muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule nolasīja referātu “Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe par draudzību un sapņiem”. Par Akurateru dzimtu stāstīja novadpētniece Ausma Bērziņa, kura ilgus gadus bija latviešu valodas un literatūras skolotāja Ābeļu pamatskolā un rosināja gan skolēnus, gan domubiedrus iepazīt Jāņa Akuratera daiļradi un pētīt Akurateru dzimtu. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Anita Straume savā referātā stāstīja par Jāņa Akuratera mazdēla Jāņa Viestura Oša likteni un darbību Lietuvā. Viņa iepazīstināja ar Rakstniecības un mūzikas muzeja Jāņa Viestura Oša kolekcijā esošo plašo vēstuļu un citu dokumentu krājumu lietuviešu valodā. Tieši pateicoties viņam, muzeju krājumos ir nonākusi bagātīga Akuratera ģimenes kolekcija, un dzejnieka celtā māja Rīgā Torņakalnā ir kļuvusi par valsts muzeju. Sesijas noslēgumā bija iespēja redzēt Jāņa Akuratera muzeja 2025. gadā tapušo īsfilmu “Mātes kāzas”. Īsfilmas režisori Ināra Čakste un Aldis Šēnbergs. Tā vizualizē Jāņa Akuratera pierakstīto ģimenes stāstu par vecāku kāzu norisi.
Konferences noslēdzošā sesija bija “Dzejnieks un dzīves telpa”. Raiņa muzeja “Tadenava” vadītāja un Daugavpils Universitātes vēstures studiju doktorante Agnese Timofejeva lasīja referātu “Kopīgo meklējot – Sēlijas rakstnieki un mežs”. Jāņa Akuratera tēvs bija mežsargs, un mežs viņam bija tuvs un pazīstams jau no bērnības. Savukārt Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe nolasīja referātu “Jēkabpils 19. gadsimta beigās”, kur varēja uzzināt, kādu šo pilsētu redzēja Jānis Akuraters, kad viņš 19. gadsimta 90. gadu sākumā apmeklēja Jēkabpils pilsētas skolu. Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere lasīja referātu “Jānis Akuraters Pīpiņa nama iemītnieku vidū (1917. gads)”. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis savā referātā stāstīja par Jāņa Akuratera dzīvesvietu Rīgā, kur viņš ir nodzīvojis visilgāk – Rūdolfa Blaumaņa ielas dzīvokli.
Konferences noslēgumā bija iespēja redzēt Jāņa Akuratera muzeja īsfilmu “Ķiršu koks” (2025), kuras pamatā ir viens no Jāņa Akuratera publicētajiem pēdējiem rakstiem, kas veltīts viņa vectēva īpašajam ķiršu kokam.
Foto no konferences “Jānim Akurateram – 150. Dzejnieks un laikmets”.
Laikraksts Brīvā Daugava par konferenci “Jānim Akurateram – 150. Dzejnieks un laikmets”.
