Novadpētniecības virtuālā izstāde “Jānis Akuraters. Zvaigzne. Dzeja prozā.”
1876.gada 13.janvāris. Ceturtdiena. Nedēļa pēc Zvaigznes dienas. Dignājas pagasta Jaunzemjos piedzimst nākamais latviešu dzejnieks, rakstnieks, publicists Jānis Akuraters. Zvaigzne kā dziņa pēc gaismas iemirdzas gan Akuratera personībā, gan daiļradē. Viņa gaismas vēlme neaprobežojas tikai ar personīgo, bet sekmē Latvijas valstiskuma idejas piedzimšanu un vēlāko realizēšanos. Kā sargājoša roka šī zvaigzne izved cauri nebrīvei, cauri trimdai, cauri strēlnieku gaitām Ziemassvētku kaujās līdz kļūšanai par latviešu nacionālās kultūras autoritāti.
Par šo dzeju prozā literatūrzinātnieks Edgars Lāms grāmatā “Mūžīgais romantisms: Jāņa Akuratera dzīves un daiļrades lappuses” saka: “…sastopamies ar Akurateram tik raksturīgo pretrunās vibrējošo lirisko varoni. Te izpaužas mūžīgā disonanse Akuratera dzejas varonī – starp miera un nemiera gribu; starp klusumu un gaismas vēlmēm un vētras un dziņu tieksmēm. Mūžīgās karotāja pozīcijas, nerimtīgs dumpis vai nu ar citiem, vai sevi. Te jaušami arī neiztrūkstošie idealitātes mērogi, etalonmodeļi, ar ko salīdzināties, bieži iezīmētie vertikālie akcenti (debesis, Saule, augstais kalns un – visbiežāk – zvaigznes).”
Saite uz video
