Novadpētniecības izstāde: "Andrejs Dripe – rakstnieks ar publicista skatu’’
Andrejs Dripe (05.06.1929. – 03.11.2013.) – rakstnieks, publicists, pedagogs
Dzimis Rīgā ceļu inženiera ģimenē. No 1941. līdz 1944. gadam dzīvojis Valmierā. 1949. gadā beidzis Rīgas 1. vidusskolu, 1950. gadā – Rīgas 4. vidusskolas pedagoģisko klasi. Laikposmā no 1950. līdz 1960. gadam strādājis par skolotāju Atašienes septiņgadīgajā pamatskolā, Palsmanes ciema Spaliņu pamatskolā, Ķempu septiņgadīgajā skolā un Palsmanes vidusskolā. No 1960. līdz 1977. gadam dzīvojis un darbojies Cēsīs. 1960.-1969. gadā strādājis par pedagogu Cēsu darba kolonijā nepilngadīgajiem, paralēli 1965.-1969. gadā bijis zinātniskais līdzstrādnieks Cēsu vēstures muzejā. 1964. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. No 1969. gada darbojies galvenokārt literatūrā. Pirmā publikācija – stāsts “Lielās zivis” žurnālā “Bērnība” 1956. gadā. Kopš 1977. gada dzīvojis Rīgā. Lielākajā daļā A.Dripes stāstu un romānu dominē jaunatnes problēmas. Pedagoga darba laikā gūto pieredzi un atziņas izmantojis literārajā darbībā. Viens no pirmajiem latviešu literatūrā pievērsies problēmām, kas saistītas ar pāraudzināšanu, soda efektivitāti un soda izciešanas apstākļiem, ar ko iemantojis vislielāko popularitāti un savam laikam neviennozīmīgu vērtējumu. Rakstījis kinoscenārijus mākslas un dokumentālajām filmām. Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1979), Rakstnieku savienības biedrs (1964). Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1979). Miris 2013.gada 3.novembrī.
Dzimis Rīgā ceļu inženiera ģimenē. No 1941. līdz 1944. gadam dzīvojis Valmierā. 1949. gadā beidzis Rīgas 1. vidusskolu, 1950. gadā – Rīgas 4. vidusskolas pedagoģisko klasi. Laikposmā no 1950. līdz 1960. gadam strādājis par skolotāju Atašienes septiņgadīgajā pamatskolā, Palsmanes ciema Spaliņu pamatskolā, Ķempu septiņgadīgajā skolā un Palsmanes vidusskolā. No 1960. līdz 1977. gadam dzīvojis un darbojies Cēsīs. 1960.-1969. gadā strādājis par pedagogu Cēsu darba kolonijā nepilngadīgajiem, paralēli 1965.-1969. gadā bijis zinātniskais līdzstrādnieks Cēsu vēstures muzejā. 1964. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. No 1969. gada darbojies galvenokārt literatūrā. Pirmā publikācija – stāsts “Lielās zivis” žurnālā “Bērnība” 1956. gadā. Kopš 1977. gada dzīvojis Rīgā. Lielākajā daļā A.Dripes stāstu un romānu dominē jaunatnes problēmas. Pedagoga darba laikā gūto pieredzi un atziņas izmantojis literārajā darbībā. Viens no pirmajiem latviešu literatūrā pievērsies problēmām, kas saistītas ar pāraudzināšanu, soda efektivitāti un soda izciešanas apstākļiem, ar ko iemantojis vislielāko popularitāti un savam laikam neviennozīmīgu vērtējumu. Rakstījis kinoscenārijus mākslas un dokumentālajām filmām. Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1979), Rakstnieku savienības biedrs (1964). Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1979). Miris 2013.gada 3.novembrī.
