Iepazīstieties – Sintija Kampāne-Štelmahere
Sintija Kampāne-Štelmahere ir dzejniece, literatūrkritiķe un interešu apvienības “Literāts” vadītāja. Viņas valoda ir klusa un precīza, tajā atspoguļojas iekšējie stāvokļi, daba un cilvēka attiecības ar pasauli un pašu sevi.
Intervijā Sintija dalās savā ceļā uz dzeju, stāsta, kā dzimst dzejoļi un kāda ir ikdiena literatūrkritiķes darbā. Viņa runā arī par to, kā viņa vērtē savus darbus un savu vietu literatūrā, un atklāj, kā tapis 2025.gada rudenī viņas pirmais dzejoļu krājums “Dārzs”.
Dzejniece un literatūrkritiķe, kuras valoda ir klusa, trāpīga un domās paliekoša. Sintija savā dzejā un tekstos runā par iekšējiem stāvokļiem, vidi, cilvēka attiecībām ar pasauli un sevi pašu. Jūsu uzmanībai piedāvājam vienu no Sintijas skaistajiem dzejoļiem
Cik stiprs manī latviskais...
2025.gada 17. novembrī Viesītes bibliotēkā notika tikšanās ar publicistu, rakstnieku, dzejnieku un, protams, savas zemes patriotu Andri Grīnbergu.
Interešu apvienība “Literāts” Jēkabpils novada Dzejas dienās 2025
Literāts Atašienē
2025.gada 18. septembrī Atašienes bibliotēkā notika tikšanās ar Gitu Grozu, Andri Grīnbergu, Jāni Veinbergu, pasākumā muzicēja Jānis Daugavietis un Ingus Paeglis.
Sirds uz perona
2025.gada 12.septembrī, Vecpilsētas laukumā, akcija Sirds uz perona, dzeju lasa Jānis Veinbergs
Vārda un dzejas spēks
Viens no dzejas dienu pasākumiem “Vārda un dzejas spēks” notika 2025.gada 12. septembrī Viesītes kultūras centra “Sēlija” Tradīciju zālē un Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē.
Tā bija tikšanās ar dzejnieci, prozaiķi Andru Manfeldi un dzejnieci Dainu Sirmo. Sarunu vadīja dzejniece Sintija Kampāne-Štelmahere. Pasākumā muzikālo noskaņu radīja Alise Kļaviņa.
Cik stiprs manī latviskais...
2025.gada 11. septembrī Rubeņu bibliotēkā notika pasākums - "Cik stiprs manī latviskais", tikšanās ar dzejnieku, publicistu un žurnālistu Andri Grīnbergu, muzicē Sandis Ruļuks
Interešu apvienības ''Literāts" dalībnieku dzeja - veltījums Jēkabpilij.
Par godu Jēkabpils 355.gadu jubilejai skan Jēkabpils interešu apvienības "Literāts" dalībnieku dzejoļi, kas veltīti pilsētai. Dzeju lasa autori:
Andris Grinbergs, Ruta Štelmahere, Valdis Aleksandrovs, Ludmila Jankovska, Gita Groza, Sintija Kampāne-Štelmahere, Lauris Kampāns un Jānis Veinbergs.
Dzeju klausīties šeit.
Andrim Grīnbergam - 85
2025.gada 28.februārī, Jēkabpils Tautas namā, notika Andra Grīnberga grāmatas "Pils uz augšu krīt" un autora 85 gadu jubilejas pasākums. Muzicēja kapela “Kreicburgas ziķeri”.
Interešu apvienībai Literāts - 40
Atzīmējot interešu apvienības “Literāts” 40 gadu jubileju, uz sarunu aicinājām žurnālistu, dzejnieku, publicistu Andri Grīnbergu. No 1984. gada A.Grīnbergs kopā ar Lūciju Ķuzāni vadījis radošo apvienību “Literāts” Jēkabpils Galvenās bibliotēkas paspārnē.
Kas Jūs astoņdesmito gadu beigās pamudināja uzņemties Interešu apvienības “Literāts” vadīšanu? Kā Jūs un citus autorus ietekmēja tā laika noskaņa un notikumi?
Jēkabpilī sāku dzīvot 1983. gada februārī, un jau pēc gada toreizējās Jēkabpils Centrālās bibliotēkas direktore Mirdza Mulere mani uzrunāja un piedāvāja vadīt topošo interešu apvienību “Literāts”. Es atgaiņājos, jo visos rajonos, kur biju iepriekš dzīvojis un strādājis – Kandavas, Limbažu un Kuldīgas – , jauno autoru apvienības jau biju vadījis, vēlējos atvilkt elpu. Bet drīz vien piedāvājums atkārtojās, tikai nu ar piebildi – jaunos autorus varēsiet vadīt divatā, rakstniece Lūcija Ķuzāne jau piekritusi. Ar Lūciju biju pazīstams jau no tiem laikiem, kad 14 gadus dzīvoju un strādāju Rīgā, Jēkabpilī mūsu pazīšanās pārauga draudzībā, protams, piekritu, jo divi zirgi priekšā, tas jau pavisam cits vilcējspēks. Un tas laiks bija jau pavisam cits – jaunas vēsmas, priekšnojautas, sabiedrības viļņošanās pirms Atmodas. Es turpināju strādāt Rīgā iznākošajā Latvijas lielākajā avīzē “Cīņa”, savos rakstos kļuvu arvien drosmīgāks, īpaši, kad runa bija par Jēkabpili un pilsētas sakopšanu. Laiks pierādīja, ka manas asās publikācijas dod rezultātu, cilvēki mani arvien vairāk atbalstīja. Lai arī bija brīži, kad likās – tūliņ, tūliņ man būs jāzaudē Jēkabpils zonas korespondenta amats ( manā apkalpes zonā ietilpa trīs toreizējie rajoni – Jēkabpils, Madonas un Stučkas), es tomēr noturējos. Īpaši nonācu uz naža asmens pēc kritiskajiem rakstiem par partijas Jēkabpils rajona komitejas pirmo sekretāru Arkādiju Vrubļevski un Madonas rajona miliciju. Ilgus gadus bija valdījis nerakstīts likums – par partijas pirmajiem sekretāriem presē nedrīkstēja parādīties neviens kritisks vārds, viņi bija neaizskarami ķeizariņi. Un pēkšņi – bāc! – Grīnberga atmaskojošā publikācija kā bumba. Žurnālista ievārīto putru strēbt atsūtīja Centrālkomitejas ideoloģisko sekretāru Anatoliju Gorbunovu, kurš pēc trīs dienu braukāšanas par Jēkabpili un Jēkabpils rajonu deva atziņu, ka žurnālistam taisnība, ka kritika ir pamatota. Labi, ka mani toreiz aizstāvēja tādi vīri kā galvenais mežzinis Jānis Mūrnieks. Cilvēki bija kļuvuši drošāki, vairs tik ļoti nebaidījās no tās vienīgās partijas un visur klātesošās čekas modrās acs.
Tas viss ļāva mudināt arī jaunos autorus paskatīties sev apkārt ar kritiskāku aci, nebaidīties pateikt atklātu vārdu.
Kā Jūs aprakstītu apvienības “Literāts” izaugsmi un pārmaiņas 40 gadu gaitā?
“Literāta” izaugsme un pārmaiņas 40 gadu laikā – tur ir gan gandarījums, gan arī rūgtums. Gandarījums, ka no “Literāta” vidus izauguši visā Latvijā pazīstami dzejnieki – Ronalds Briedis un Ruta Štelmahere, viņu vārdi sīkākus komentārus neprasa, visu pasaka viņu grāmatas un viņu radošā darba novērtējums, piešķirtie tituli. Man personiski liels prieks, ka “Literāta” audzēknis Gundars Kalve kļuvis visā Latvijā pazīstams lauksaimnieks un Ukrainas brīvības cīņu dalībnieks. Un ka tieši viņam varu pateikties, ka varēju uzrakstīt grāmatu “Gandrīz nepieklājīgi jautājumi”, kas nonāca Latvijas Universitātes žurnālistikas studentu obligātās literatūras sarakstā. Tiesa, Gundaram dzejoļus nācās nomainīt pret ieroci rokās, bet man ir pārliecība, ka viņš mūs vēl iepriecinās arī ar rakstīto vārdu.
Jā, un vēl prieks, ka visus šos gadus, lai arī tieši nepiedalījās “Literāta” dzīves ikdienā, bija jūtama Skaidrītes Gailītes klātesamība. Kā tautfrontiete, kā māksliniece, kā rakstniece, kā sabiedriskā darbiniece.
Rūgtums, ka šis laiks uzliek savu zīmogu. Mūza klusē, kad lielgabali runā. Sintija Kampāne vada tagadējo “Literātu” un pati raksta dzejoļus un apceres par literatūru, taču kopumā mūsdienas nav tās labākās dienas poēzijas uzplaukumam. Bet varbūt ir? Iespējams, šis ir tikai tāds neliels pieklusuma brīdis. Es kā dzejnieks lepojos ar “Literāta” spožajiem dzejnieku vārdiem, bet smeldzīgas notis brūk virsū, ka īsti nav jauno, kas turpinātu Lūcijas Ķuzānes padarīto prozas druvā. Lai gan pati Lūcija arī savos 97 gados vēl joprojām sēž pie rakstāmgalda un beidzot top rindas grāmatai, ko mēs, mazā rakstnieku savienība, kā sevi tā ar humoru dēvējām (Valdemārs Ancītis, Aleksandrs Pelēcis, es arī), viņai tik ļoti neatlaidīgi ieteicām. “Glupās meitas piezīmes” – tādu grāmatu paģērējām. Ilgus gadus nekā, lai rakstnieci izprovocētu , es kādu dienu pateicu – Lūcija, tu šo grāmatu nekad neuzrakstīsi, jo tu jau negribi sevi atzīt par glupu. Iedarbojās! Ir cerība, ka beidzot sagaidīsim!
Kādas iniciatīvas vai pasākumi "Literātā" ir bijuši īpaši nozīmīgi Jums personīgi vai apvienībai kopumā?
Pirmkārt, regulārās “Literāta” nodarbības, kad Lūcija un es – mēs prasījām izpildīt mājas darbus, mēs prasījām gatavoties katrai kopā sanākšanai, pateicām stingri – vairāk jāstudē klasiķi, vairāk jāstudē literatūras teorijas pamati, jāstudē literatūrkritika. Nevar nopietni radīt, ja nav stingra pamata. Labs pagrūdiena punkts bija kopā ar bibliotēku organizētie literārie pasākumi, tikšanās. Es esmu ļoti pateicīgs “Literātam”, ka vienmēr tas bijis klāt manu jubileju autorvakaros ( 50 gadi, 60 gadi, 70 gadi – visi Jēkabpils Tautas namā) un grāmatu atvēršanas svētkos. Piecos gados atvērtas jau piecas grāmatas, tūliņ būs kārta sestajai. Cilvēciski mīļš paldies Sintijas mazulim, kas arī pagodināja!
Kā, Jūsuprāt, "Literāta" darbība ir ietekmējusi Jēkabpils kultūras vidi?
Domāju, ka “Literāta” darbība Jēkabpils kultūrvidi ietekmējusi noteikti. Jau tas vien, ka regulāri mēnesī “Brīvajā Daugavā” (sākumā “Padomju Daugava”) parādījās literārā lappuse “Daugaviņa”, kuras veidošanā vislielākie nopelni pieder Lūcijai Ķuzānei, bija liels ieguvums sabiedrībai, jo tajās lappusēs drukāja ne tikai dzejoļus un stāstu fragmentus, bet arī publikācijas, veltītas rakstnieku jubilejām, apskatus par literatūras procesiem, par kultūras dzīvi. Tajos gados avīzes ļoti lasīja., bija numuri, kurus kioskos izķēra, ja bija kāds interesants raksts. Bet patiesībā būtu jārunā par mijiedarbību, jo rosīgā kultūrvide ietekmēja arī “Literāta” aktivitātes. Katrā ziņā es Rīgā un citur vienmēr varēju uzslavēt aktīvās kultūras dzīves izpausmes Jēkabpilī, nereti arī par tām rakstīju gan Rīgas lielajās avīzēs, gan žurnālos. Tur bija daudz interesanta – gan tikšanās, gan diskusijas, gan koncerti un teātra izrādes, īpaši Intas Ūbeles iestudētās, gan aicinājumi ziedot grāmatu izdošanai, piemēram, Valdemāra Ancīša “Sēlijas grāmatas” izdošanai vācām ziedojumus ne vien Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā, bet arī Rīgā un citur.
Kādi pasākumi vai aktivitātes, pēc jūsu domām, varētu vēl vairāk veicināt literāro darbību Jēkabpilī un plašākā mērogā?
“Literātam” ir paliekoša nozīme Dzejas dienu organizēšanā Jēkabpilī un novadā, savukārt Jēkabpils Dzejas dienas, īpaši dzejas autobuss un dzejas lasījumi uz Daugavas aizsargdambja, devušas impulsus dzejas svētku rīkošanā Rīgā un citviet Latvijā. Lūcija Ķuzāne un es – mēs nevaram aizmirst Rīgas lielās rakstnieku grupas, kuru sastāvā uzstājāmies Jēkabpilī un braukājām arī pa rajonu, bijām Viesītē, Aknīstē, Dunavā un citās vietās. Arī klasiķiem veltītie pasākumi, piemēram, Akuratera dienas, bijuši sabiedrībai svarīgi, jo allaž pulcējuši daudz ļaužu. Literārās dzīves aktivizēšanā īpaša loma bija pirmajam “Literāta” publiskajam izdevumam “Tāds smeldzīgs laiks” (2002), man bija tas gods būt par tā sastādītāju un redaktoru. Tajā pārstāvēti: Ligita Ābolniece, Solveiga Bojāre, Ronalds Briedis, Inese Grauze, Andris Grīnbergs, Aivars Kalnietis, Gundars Kalve, Ruta Štelmahere, Sarmīte Lasmane. Izdevuma “Ceļavārdos” izteicu pateicību Lūcijai Ķuzānei par gadiem ilgo pacietību jauno autoru skološanā, pateicību Jēkabpils Galvenās bibliotēkas direktorei Zinaīdai Rabšai un metodiķei Ingai Grīnbergai par atbalstu grāmatas tapšanā. Vēlējums tagadējam “Literātam” izdot nākamo šāda veida grāmatu, jo tas noteikti būtu stimuls jaunajiem autoriem vairāk censties un sasparoties, dotu sabiedrībai labu zīmi, ka literatūra, lai kādi laiki, ir liels spēks. Lai izturētu un tālāk ietu.
Kā redzat apvienības nākotni? Kādi ir jūsu vēlējumi jaunajiem literātiem?
Apvienības nākotne ir pašu rokās. Domāju, ka jaunajiem literātiem vajadzētu sanākt kopā un atskatīties uz noietajiem 40 gadiem un nospraust kādus konkrētus mērķus. Un pāri visam vēlējums – neaizmirstiet literatūras klasiķus, neaizmirstiet tos stingros pamatus, ko vecie bruģējuši!
Nozīmīgu jubileju – simtgadi – šogad atzīmē arī Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka. Kā bibliotēka ir atbalstījusi un veicinājusi “Literāta” aktivitātes, kā Jūs raksturotu sadarbību?
Vēlējums gan Jēkabpils bibliotēkai, kura šogad atzīmēja 100 gadu jubileju, gan “Literātam”, kam jau 40, arī turpmāk turēties cieši kopā! Tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un stiprs kopumā. Gan kādreizējā bibliotēkas vadītāja Mirdza Mulere, gan tagadējā direktore Zinaīda Rabša jau ar to vien, ka devušas “Literātam” mājvietu, ir likušas stingru pamatakmeni literārās dzīves tālāk virzībai Jēkabpilī un Jēkabpils novadā. Un kur vēl tas, ka abas ir “Literāta” labais gariņš! Tā turpināt!
Lūcijai Ķuzānei ir ļoti cienījami gadi, tāpēc viņas vārdā apsveicu “Literātu” 40. jubilejā! Lūcija sasita plaukstas un iesaucās – ak pasaulīt, cik sen atpakaļ tas bija!
Nē, Lūcija, pavisam nesen, aizvakar, aizaizvakar! Lūcija liek nodot labas dienas un neaizmirst, ka “Literāta” pirmsākumā bija rakstnieks Eduards Salenieks, kurš jaunos Jēkabpils autorus audzināja ar sava mūža skarbumu un dzīves gudrību. Un vēl viņa atkārtoja savu seno skubinājumu: “Meitenes, rakstiet dienasgrāmatu!”
Un vēl viņa atgādināja – rakstīt, tas ir akmeņus grauzt.
Un pāri visam – VĀRDS!
ANDRIS GRĪNBERGS, Jēkabpilī, 2024. gada 12. decembrī
Interešu apvienība “Literāts” Jēkabpils novada Dzejas dienās 2024
2024. gada septembrī Jēkabpilī un novadā norisinājās plaša Dzejas dienu 2024 pasākumu programma. Arī interešu apvienība “Literāts” piedalījās vairākos pasākumos. “Literāts” šogad atzīmē nozīmīgu un apaļu jubileju – 40 gadus kopš interešu apvienības izveides.
13. septembrī Dzejas vakaru Vecpilsētas laukumā atklāja interešu apvienība “Literāts” ar dzejas lasījumiem “Sakņu zupa”. Lasījumos piedalījās Sintija Kampāne Štelmahere, Andris Grīnbergs, Ruta Štelmahere, Gita Groza un Valdis Aleksandrovs, lasījumus ar muzikāliem priekšnesumiem bagātināja mūziķis Lauris Kampāns.
Foto galerija no pasākuma apskatāma šeit.
Tāpat “Literāts dalībnieki” piedalījās vairākos no Dzejas dienu pasākumos Jēkabpils novada teritorijā.
12. septembrī Variešu bibliotēka organizēja literāru pēcpusdienu kopā ar Rutu Štelmaheri, Sintiju Kampāni-Štelmaheri, Gitu Grozu.
17. septembrī Aknīstes bibliotēka organizēja tikšanos ar Rutu Štelmaheri un Gitu Grozu.
19. septembrī Saukas bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieku, dzejnieku un publicistu Andri Grīnbergu un norisinājās dzejas lasījumi par Sauku.
24. septembrī Sēlpils 1. bibliotēka organizēja Literāru pēcpusdienu kopā ar interešu apvienību “Literāts”, kuru pārstāvēja Zinaida Auziņa, Andris Grīnbergs, Ruta Štelmahere, Sintija Kampāne-Štelmahere un Gita Groza un Jānis Veinbergs (Jūtu Vitamīns).
Savukārt 26. septembrī Krustpils bibliotēkā notika tikšanās ar dzejnieku, publicistu un žurnālistu Andri Grīnbergu.
ANDRA GRĪNBERGA GRĀMATAS “VIENS MAZS PUNKTIŅŠ KARTĒ” PREZENTĀCIJA
17. maijā Jēkabpils Tautas namā norisinājās žurnālista, dzejnieka un publicista Andra Grīnberga grāmatas “Viens mazs punktiņš kartē” prezentācija. Grāmatu nupat izdevusi izdevniecība “Latvijas Mediji”.
Šogad Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka atzīmē 100 gadu jubileju, tādēļ vēlamies uzsvērt, ka ļoti nozīmīgu darbu Andris Grīnbergs veicis jauno literātu izaugsmes veicināšanā un literāro pasākumu organizēšanā Jēkabpilī. Kopā ar Lūciju Ķuzāni izveidoja un vadīja interešu apvienību “Literāts”. Šogad “Literāts” atzīmē nozīmīgu un apaļu jubileju – 40 gadus kopš interešu apvienības izveides.
“Viens mazs punktiņš kartē” ir jau piektā A.Grīnberga grāmata un rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs to raksturo šādi: "Andrim Grīnbergam ir talants uztaustīt, pamanīt, saskatīt mazos punktiņus, kuri patiesībā ir lieli. Tā ir visas šīs grāmatas sūtība un būtība!”.
“Grāmatas “Viens mazs punktiņš kartē” nosaukums lasītāju sākumā var maldināt, bet vēlāk patīkami pārsteigt. Punktiņš tomēr nav nekāds mazais, jo aiz tā slēpjas aizrautīgs stāstījums par vairāku dzimtu dzīves gaitām. Stāstījums vēsta par trīs paaudžu likteņiem, kuru dzīves aizrit uz augstā Daugavas krasta un gar kuru mājām aizvijas ceļš, poētiski nosaukts par Prižu Avēniju. Avēnieši ir strādīgi un izturīgi ļaudis, kuri mīl savu zemi, dzimto vietu un kuri spēj pārvarēt daudzu problēmu samezglojumus. Stāsta galvenā varoņa Andra Felsa dzīve un darbība ir kā sīksta koka stumbrs, ap kuru savijas ne tikai tuvāko cilvēku likteņi, bet tiek skartas arī pavisam globālas lauksaimnieciskās saimniekošanas lietas mūsu valstī, pie tam ilgākā laika posmā. Tikai tāds autors, kuram ir milzīga darba pieredze, rūpīgi sakārtots arhīvs un spožs stāstītāja talants, var izveidot tik kompaktu un tajā pašā laikā izzinošu darbu, kāds iekļauts šajos grāmatas vākos. Andra Grīnberga strādāt griba un emocionālais uzlādējums ir tik jaudīgs, ka, cerams, mēs no viņa sagaidīsim vēl ne vienu vien pārsteigumu,” pasākuma ievadā uzsvēra Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas direktore Zinaīda Rabša.
Andris Grīnbergs, atklājot pasākumu, sacīja: “Visa Latvija sastāv no šādiem maziem punktiņiem. Es rakstīju par Prižu Avēniju, jo - kā gan lai nerakstu par vietu, kur pavadīts tik daudz laika! Jūtos piederīgs Latvijas laukiem – mans tēvs bija agronoms, es savukārt rakstu par laukiem!”.
Grāmatas prezentācijas pasākumā Jēkabpils Tautas namā bija pulcējušies, savās atmiņās dalījās un autoru sumināja daudzi Andra Grībnerga laikabiedri, kolēģi un radošās personības, savukārt pasākumu atklāja muzikāls sveiciens no Andra Felsa.
Pasākumu organizēja Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka sadarbībā ar grāmatas autoru. Izsakām pateicību Jēkabpils Tautas namam par uzņemšanu un zāles noformējumu, kas uzbūra Prižu Avēnijas sajūtas pavasara ziedonī!
Foto: Jānis Lācis
Foto galerija no pasākuma apskatāma šeit: https://www.jgb.lv/lv/foto-galerija/andra-grinberga-gramatas-viens-mazs-punktins-karte-prezentacija/
Dzejas lasījumi “Dzeja elpo vārdos"
2023.gada 13. septembrī notika dažādu paaudžu dzejnieku dzejas lasījumi “Dzeja elpo vārdos”, kurā piedalījās Iveta Šimkus, Artis Ostups un Jānis Rokpelnis. Sarunu ar dzejniekiem vadīja Ruta Štelmahere, bet par muzikālo noformējumu rūpējās Alise Kļaviņa, izpildot savas dziesmas ar mūsdienu dzejnieku vārdiem.
Jēkabpils pilsētas svētki 2023.
Pietura "BIBLIOTĒKA" Sēļu sēta
Ar iedvesmojošiem stāstiem piedalījās ievērojami jēkabpilieši: Daiga Kalniņa, Ruta Kalniņa, Ziedonis Bārbals, Aivars Bondars, Raivis Ragainis, literāti: Anna Skaidrīte Gailite, Andris Grīnbergs un interešu apvienības "Literāts" dalībnieki: Gita Groza un Valdis Aleksandrovs.
Lucijai Ķuzānei - 95
Rakstnieces un skolotājas Lūcijas Ķuzānes tuvinieki, draugi, bijušie skolēni un citi viņas talanta cienītāji pulcējās atmiņu vakarā Krustpils kultūras centrā, lai kopīgā pasākumā atzīmētu Lūcijas 95 gadu jubileju.
Lucija Ķuzāne un Andris Grīnbergs bija pirmie interešu apvienības "Literāts "vadītāji.
Andris, Grīnbergs, Ruta Štelmahere, Zinaīda Rabša, Inga Grīnberga un Gundars Kalve sveic jubilāri
Apsveikums no "Literāta" Lucijai Ķuzānei 95. gadu jubilejā
Dzejas dienas Jēkabpilī, 2022. gada 14. septembrī
Krustpils kultūras centrā notika Jēkabpils dzejnieku dzejas lasījums “Vienoti dažādībā”, kurā piedalījās Ruta Štelmahere, Rolands Briedis un Arvis Viguls. Visi šie dzejnieki ir saistīti ar Jēkabpili. Pasākumu vadīja literatūrkritiķe, interešu apvienības "Literāts" vadītāja Sintija Kampāne – Štelmahere, bet par muzikālo noformējumu parūpējās Mareks Sarnovskis.
Muzikālā dzejas performance "Dzejas fetišs"
Akmeņu ielas radošajā kvartālā norisinājās radošās apvienības “Literāts” muzikāla dzejas performance “Dzejas Fetišs”. Dažādi autori lasīja savu dzeju, kuru papildināja īpaši šai performancei sagatavots Laura Kampāna muzikāls pavadījums. "Dzejas fetišs" ir improvizācija, kurā savienojas gatavais un negatavais, māksla un daba, tveramais un netveramais, paredzamais un neparedzamais.
Jēkabpils pilsētas svētki 2022!
Interešu apvienība " Literāts'' Akmeņu ielā - pilsētas mākslinieku un radošo iedzīvotāju kvartālā.
"Literāta" aptauja
Pēc COVID-19 pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ir radusies doma par "Literāta" atkal satikšanos jaunā noskaņā. Droši vien ikviens no jums ir noilgojies pēc sarunām un kopīgiem uzdevumiem literārajā tematikā. Nav jau noslēpums, ka radošu procesu notikumiem vajadzīgi iespaidi, diskusijas, neliels sacensību gars, ārēji impulsi, pieredzes apmaiņa. Var izdzīvot bez "Literāta". Bet varbūt tieši "Literāts" dod kādu dzīves garšu. Šajā aptaujā vēlos noskaidrot jūsu domas par "Literāta" pastāvēšanu, turpinājumu un jūsu iespējām to apmeklēt. Aptauja "Literāta" turpinājums
LITERĀTA PANDĒMIJAS LAIKA PASAKAS
Inita Vilmane Pasaka par katrudieni un gandrīzkatrudieni
Dārta Vilmane Pasaka par kurpjukastes Vili
Mihails Fomičevs Gliemezis
LITERĀRĀ PLUDMALE
2021.gada Dzejas nedēļā interešu apvienība "Literāts" aicināja iegriezties Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, lai atstātu savu literāro pēdas nospiedumu kopējā papīra pludmalē. Literāras pēdas skatīt šeit>>> un foto galerijā skatīt šeit>>>
VASARAS LAIKS
Jēkabpils interešu apvienības “Literāts” dalībnieku dzejoļu publikācija.
“Literāta” tikšanās un mājasdarbs
Sestdien, 27. februārī, pēcpusdienā gan jaunāki, gan pieredzējuši autori pulcējās uz interešu apvienības “Literāts” tikšanos virtualitātē. Kaut arī satikšanās noritēja “Zoom” programmā, bija jāatzīst, ka klātbūtnes izjūtu tomēr pieredzēja ikviens dalībnieks. Galvenokārt jau to varēja panākt caur kopīgi risinātiem uzdevumiem, piemēram, kopīgu dzejoļu rakstīšanu. Literāta kopdzejoļi >>>
Jēkabpils interešu apvienības "Literāts" rosina uzrakstīt literāru pasaku, ieteikumi, kā to uzrakstīt šeit >>>
DZEJOĻI JĒKABPILIJ
Jēkabpils vārdu izrunā, atspoguļo un veido cilvēki, kuri šajā pilsētā dzīvo – pagātnē, tagadnē vai arī nākotnē. Pilsētnieks. Jēkabpilietis. Varbūt viņš te ir piedzimis, audzis. Varbūt ieceļojis un pat iedzīvojies, iesakņojies kā koks vai kā mežs. Vai tas ir bijis viņa lēmums? Kurš to var atbildēt? Bet viņš zina, ka tā ir viņa vieta un ka tas ir viņa laiks šajā vietā, jo tas nevar būt citā vietā un citur tas nebūtu tāds pats kā šeit.
Par godu Jēkabpils 350. gadadienai pēc interešu apvienības “Literāts” izteikta aicinājuma dažādi autori (gan jaunāki, gan jau pieredzējuši) ir radījuši dzejoļus. Viņu laiks ir Jēkabpilī, kas atbalsojas liriskā pārdzīvojumā par pilsētu un savu vietu tajā. Šajā dzejas apkopojumā redzam gan Jēkabpils siluetus un krāsas, ainaviskus “triepienus”, pilsētas gaismas un ēnas, kā arī attiecības ar cilvēkiem gan sinhroniskā, gan diahroniskā laiktelpas ietvarā. Kaut arī dzejoļi ir dažādi gan ritmā, gan izteiksmē un tēlainībā, katrā no tiem ir jūtama siltums un sirsnība, domājot par pilsētu, par Jēkabpili. Lasīt dzeju>>>
Paldies visiem autoriem par atsaucību!
2019. gada Jēkabpils Dzejas dienas "EKO dzeja" performance “Dzejas Fetišs”
2012. gadā dzejas pasākums "Gaismas garaiņi" 2018. gadā performance “Dzejas Fetišs”
Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā darbojas kopš 1984.gada. Divdesmīt gadu garumā nopietnu ieguldījumu jauno autoru izaugsmē sniedza literārie konsultanti: rakstniece Lūcija Ķuzāne un dzejnieks Andris Grinbergs. No 2009. gada līdz 2012.gadam interešu apvienības literārā konsultante bija Ruta Štelmahere. Pašlaik to vada Sintija Kampāne-Štelmahere. Apvienības dalībnieki labprāt iesaistās pilsētas kultūras dzīvē, īpaši interesanti un atraktīvi ir viņu rīkotie Dzejas dienu pasākumi. Apvienībā darbojas dažādu vecumu un tautību cilvēki, kuri aicina savam pulkam pievienoties tos, kuri savas domas, pārdomas, sapņus un redzējumus uztic papīram vai datoram, un vēlas savu rakstītprasmi pilnveidot un attīstīt. Aicinājums pievienoties interešu apvienībai "Literāts".
Literāro darbību apvienībā uzsāka daudzi talantīgi, Latvijā zināmi, rakstnieki, dzejnieki un aktīvi sabiedriskie darbinieki: Ronalds Briedis, Gundars Kalve, Ruta Štelmahere, Ligita Ābolniece, Gaiķu Māris.
2019. gada 12. jūnijā literātieši sveic žurnālistu, dzejnieku un pulicistu Andri Grīnbergu viņa grāmatas “Kustinu dzīvi. 60 gadi žurnālista ceļos un neceļos" atvēršanas pasākumā. Foto no kreisās - Lūcija Ķuzāne, Violeta Kļaviņa, Ruta Štelmahere, Gundars Kalve.
2015. gada 20. februārī Jēkabpils Tautas namā notika interešu apvienības "Literāts" 30 gadu jubilejas svinības.
Pasākumā piedalījās "Literāta" dibinātāja, kādreizējā Jēkabpils rajona centrālās bibliotēkas direktore Mirdza Mulere, "Literāta" vadītāji dažādos laikos - Andris Grīnbergs, Ruta Štelmahere un Sintija Kampāne. Uz jubilejas pasākumu bija ieradušies literātieši - gan tie, kuriem izdotas grāmatas, gan tie, kas kādreiz rakstīja dzeju, bet šobrīd to vairs nedara, gan tie, kas "Literātā" darbojas patlaban.
Muzikāli pasākumu papildināja Lauris Kampāns, Mareks Sarnovskis, Pēteris Draņevičs un Skaidrīte Pugača, izpildot dziesmas ar literātiešu rakstītiem tekstiem. Pasākuma gaitā tika lasīti tekstu fragmenti no "Literāta" dažādu laiku dienasgrāmatām, tos lasīja Everita Stradiņa, kā arī miniatūra "Augustiņš", ko izpildīja Pēteris Draņevičs.
Jubilejas vakaru papildināja prezentācija ar fotogrāfijām no dažādiem literātiešu pasākumiem, kā arī izstāde, kurā apkopotas publikācijas par apvienību un tās dalībniekiem. Vēsturiski unikāli materiāli – rokrakstos un mašīnrakstā. Devums literatūrā, kultūrvēsturē, kas atspoguļots grāmatās.
Pasākuma laikā visi tika iepazīstināti ar literātiešu sasniegumiem, bet pēc oficiālās daļas bija iespēja noskatīties dokumentālu filmu par vienu no viņu nodarbībām. Pie brīvā mikrofona literātieši lasīja savu dzeju.
Piedāvājam iepazīties ar literātiešu dalibniekiem. Lasīt tālāk >>>
