Pedagogs, vēsturnieks

(Vēsture. NovadpētniecībaIzglītība) Štokmanis Bruno Arnolds
  • Uzvārds Vārds Štokmanis Bruno Arnolds
  • Dzīves dati 17.08.1895. - 18.12.1970.
  • Izglītība Rīgas Nikolaja ģimnāzija
    Kursi Latvijas Universitātē
  • Darbs M.Stalažas proģimnāzija Rūjienā
    Jēkabmiesta Valsts vidusskola
    Jēkabpils Valsts ģimnāzija
    Jēkabpils apriņķa Valsts vēstures muzejs
    Jēkabpils novadpētniecības muzejs
  • Apbalvojumi Latvijas Atzinības Krusta ordenis (1939)
    LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums (1955)

Pedagogs, Jēkabpils Vēstures muzeja dibinātājs un pirmais direktors.

Bruno Arnolds Štokmanis dzimis 1895.gada 17.augustā Duntes pagastā. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas 1908.gadā iestājās Nikolaja ģimnāzijas otrajā klasē Rīgā. Triju gadu mācības iekļauj divos gados un sagatavojas ģimnāzijas gala eksāmeniem. 1914.gadā sāk mācīt vēsturi un latīņu valodu Rūjienā, M.Stalažas proģimnāzijā.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts cariskajā armijā un nosūtīts uz Simbirsku pie Volgas. 

1919.gadā jaunais skolotājs no Cēsīm ierodas Jēkabpilī, kur dibinās ģimnāzija.

A.Štokmanis bijis autodidakts, kurš tiesības mācīt jauniešus apguvis pašmācības ceļā un izturējis pārbaudījumus īpašos Latvijas Universitātes kursos (1925.gadā), iegūstot vidusskolas vēstures un latviešu valodas skolotāja tiesības.

Sākotnēji A.Štokmani jēkabpilieši iepazina tikai kā latviešu valodas, literatūras un vēstures skolotāju. Tomēr vēstures izskaidrošanā un mācīšanā galvenais bija pirmmateriāli. Viņš tos vāca, pētīja un mudināja uz pētīšanu arī audzēkņus. Tādējādi pamazām dzima Jēkabpils Vēstures muzejs, un tā pirmsākumi cieši saistīti ar Jēkabmiesta Valsts vidusskolu (tagadējo Jēkabpils Valsts ģimnāziju).

Vidusskolā, sākot no 1920.gada 8.marta, darbojās novadpētniecības pulciņš, saukts arī par “Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu”. Sākotnēji bija iecerēts no savāktajiem materiāliem izveidot tikai vēstures kabinetu skolā, kas kalpotu vienīgi skolas vajadzībām. Tomēr savākto materiālu bija tik daudz, ka blakus vēstures kabinetam veidojās arī neliels muzejs, ko pāris reizes nedēļā atvēra apmeklētājiem. Līdzekļi muzejam radās no nelielas ieejas maksas un novadpētniecības pulciņa biedru rīkotajām vēsturiska satura teātra izrādēm. 
Tolaik tas bija vienīgais muzejs Latgales reģionā. Tuvākie muzeji (bez Rīgas) bija Jelgavā, vēlāk arī Cēsīs.

No 1920. līdz 1923.gadam A.Štokmanis muzejā iekārtoja vēstures mācību kabinetu. 1924.-1926.gadā ierīkoja etnogrāfiskās, arheoloģiskās un jaunāko laiku vēstures ekspozīciju. Veica arheoloģiskos izrakumus Saukas, Dignājas, Ābeļu un Krustpils pagastā. Paralēli nemitīgi vāca materiālus par Jēkabpili, tās vēsturi. Izdevumus par tiem apmaksāja pats no savas algas.


Liels ieguvums bija divstāvu ēkas Brīvības ielā 171 nodošana muzejam. Šī ēka 1820.gadā celta valsts bankas vajadzībām, bet pēc jaunas bankas ēkas uzcelšanas nodota skolas muzejam. Tad jau diezgan regulāri, trīs reizes nedēļā (svētdienās un divās tirgus dienās – trešdienās un piektdienās), muzeju uz dažām stundām atvēra publikai.

Muzejs šajā ēkā atradās līdz 1996.gadam ar pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā, kad ēka tika nodota karaspēka izmitināšanai, bet muzeja direktors A.Štokmanis no savas skolotāja algas muzeja vajadzībām īrēja telpas citā ēkā. Telpas gan esot bijušas šaurākas un neērtākas par iepriekšējām, bet tā kā atradās pie toreizējā tirgus laukuma, tad sevišķi tirgus dienās muzeja apmeklētāju skaits pieauga.

 
1941.gada 1.janvārī muzeju juridiski atdalīja no skolas, tam piešķīra algotus darbiniekus – direktoru un apkopēju, paredzēja līdzekļus citām vajadzībām. Muzejs bija pakļauts Valsts Centrālā vēstures muzeja virsvadībai, caur kuru notika arī norēķināšanās par izdotajām naudas summām. Paralēli darbam muzejā līdz 1949.gadam A.Štokmanis turpināja strādāt arī Jēkabpils vidusskolā par vēstures skolotāju.

1961.gadā A.Štokmanis aizgāja pensijā, turpinot pētīt un rakstīt novada vēsturi. Daļu materiāla publicēja laikrakstā „Padomju Daugava”. 60.gadu otrajā pusē darbs pie Jēkabpils vēstures manuskripta bija pabeigts, tomēr padomju laika aizspriedumu dēļ tas netika publicēts grāmatā.

1939.gadā A.Štokmanis apbalvots ar Atzinības krustu. 1955.gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. 

Mūžībā aizgājis 1970.gada 18.decembrī. Apbedīts Jēkabpils pilsētas kapos, līdzās latviešu valodas un literatūras skolotājai Marijai Liepiņai (1895-1967).

Foto: R.Mihalovska

2003.gadā pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas ēkas (vecākā korpusa) atklāta A.Štokmanim veltīta piemiņas plāksne.


Informācijas avoti:

Jēkabpils. Jēkabpils: Jēkabpils pilsētas dome, 2002, 148.lpp.

Bērziņa, I. Pieminekļi – tautas atmiņa. Brīvā Daugava, Nr.125, 2016, 1.nov., 6.lpp. ISSN 1407-9828

Jēkabpils Vēstures muzejs. Muzeja tīmekļa vietne [skatīts 2021.g. 8.martā]. Pieejams: http://jekabpilsmuzejs.lv/lv/par-muzeju

Valsts svētkos apbalvotie. Daugavas Vēstnesis, Nr.127 (20.11.1939) Pieejams: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_dave1939n127|article:DIVL124|query:apbalvotie%20apbalvoti%20Atzin%C4%ABbas%20krusta|issueType:P